EK paredz straujāku ekonomikas atveseļošanos nekā iepriekš cerēts

EK prognozē, ka ekonomika ES šogad pieaugs par 4.2%, bet 2022. gadā - par 4.4% (iepriekš 3.7% un 3.9%).  

Savukārt eirozonā pieaugums attiecīgi būs par 4.3% un 4.4% (iepriekš 3.8% abiem gadiem). Tiek prognozēts, ka ekonomikas izaugsmi veidos pieprasījuma pieaugums gan ārpus ES, kas skaidrojams ar ekonomikas atlabšanu tirdzniecības partnervalstīs, gan pašā ES, jo mazināsies ierobežojumi un saglabāsies ekonomikas stimulēšanas pasākumi. Pagaidām dalībvalstīs turpināsies publiskā sektora ekonomikas stimulēšanas pasākumi, kuriem pašlaik nav ierastā fiskālā ietvara ierobežojuma. Tāpat, uzlabojoties situācijai darba tirgū, paredzams arī privātā patēriņa pieaugums.

Tiesa, ierobežojumu mazināšana un attiecīgi arī ekonomikas atlabšana ir atkarīga no epidemioloģiskās situācijas ES valstīs. Ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi neļauj atgūties tūrisma un atpūtas jomām – izmitināšanas, ēdināšanas, izklaides, transporta un citām nozarēm. Tā kā vakcinācijas tempi atsevišķās valstīs ir lēnāki nekā cerēts, saglabājoties gausumam, pastāv risks nepieredzēt tādu ekonomikas izaugsmi, kā prognozēts. Dažādību vīrusa ietekmē uz ekonomiku un vakcinācijas tempos atspoguļo arī atšķirīgās izaugsmes prognozēs dalībvalstīm.

Pavasara prognožu ekonomikas izaugsmes uzlabojums ir skaidrojams arī ar to, ka tajās tiek iekļauts viens no būtiskākajiem Eiropas ekonomikas atveseļošanas instrumentiem - Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas būtiski palielinās publiskā sektora ieguldījumus. Tomēr tā faktiskā ietekme gan apmēra, gan laika ziņā var mainīties atkarībā no dalībvalstu sekmēm paredzēto pasākumu ieviešanā.

Latvijai šim gadam EK saglabā prognozi tautsaimniecības pieaugumam 3.5% apmērā, toties prognoze 2022. gadam ir palielināta no 3.1% uz 6%.

Latvijā lielākais ekonomikas pieauguma dzinējspēks būs iekšējais pieprasījums, ko nodrošinās privātā un publiskā patēriņa, kā arī ārējās tirdzniecības pieaugums. Viennozīmīgi viens no galvenajiem faktiskajiem straujās izaugsmes virzītājiem ir jau iepriekš minētais Atveseļošanas un noturības mehānisms – tātad ekonomikas izaugsmes nodrošināšana augsta atbildība būs Latvijas atveseļošanās plānā ietverto pasākumu laicīgai ieviešanai.

Kopumā secināms, ka, ievērojot noteikto “ārstēšanu”, ES ekonomiku sagaida pakāpeniska “atlabšana no vīrusa”. Vienlaikus jāņem vērā, ka situācija ir atšķirīga gan ģeogrāfiskā, gan nozaru griezumā, tādēļ atsevišķās jomās arvien saglabāsies nepieciešamība pēc valsts atbalsta, kuram gan būs jākļūst daudz mērķētākam.