2. ceturkšņa IKP kāpums straujš, bet vai ilglaicīgs?

Negaidīti straujā rūpniecības izaugsme jūnijā (par 4.1% viena mēneša laikā), kā arī uz iepriekšējo mēnešu krituma fona visai labie rezultāti tirdzniecības nozarē jau iepriekš signalizēja, ka iekšzemes kopprodukts 2. ceturksnī ir pieaudzis ar uzrāvienu. To apliecina arī šodien publiskotais Latvijas IKP ātrais novērtējums. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka IKP ceturkšņa laikā palielinājies par 2.2% (sezonāli izlīdzināti dati), un gada pieauguma temps ir sasniedzis 5.3%. Vai tas ir viens no straujākajiem ceturkšņa kāpumiem Eiropas Savienībā, to uzzināsim 16. augustā, kad Eurostat publicēs rezultātus savā mājas lapā.

Straujš IKP kāpums vēl nenozīmē augstu līmeni – Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju veido vien nedaudz vairāk par pusi no ES vidējā līmeņa. Tomēr IKP kāpums nozīmē vairākus labus procesus: uzņēmējiem ir palielinājušās tirgus daļas, uzlabojušies finanšu rezultāti, palielinās nodokļu ieņēmumi, veidojas jaunas darba vietas. Nodarbināto skaita pārmaiņas jau labu brīdi ir augšupejošas, un šī ir ļoti svarīga ziņa joprojām augstā bezdarba apstākļos.

Raugoties pa nozarēm, 2. ceturksnī ļoti labi rezultāti bija rūpniecībai, arī transporta nozarei un tirdzniecībai. Labāk nekā 1. ceturksnī veicies arī būvniecībai, ko iepriekš bremzēja nelabvēlīgie laika apstākļi. Finanšu rezultāti, visticamāk, uzlabojās arī banku sektorā. Arī PVN iekasēšanas maiņa, kas bāzes efekta dēļ IKP 1. ceturksnī ietekmēja negatīvi, 2. ceturksnī pastiprināja tā kāpumu. Šī ietekme vēlāk acīmredzot tiks pārrēķināta un izlīdzināta.

Diemžēl ar to arī labo ziņu saraksts pašlaik beidzas, un nonākam pie visai drūmajām globālās ekonomikas attīstības reālijām. To dēļ īpaši jāuzsver: šai brīdī nedrīkstam pārlieku sapriecāties par 2. ceturkšņa izaugsmes rādītājiem un ieslīgt nepamatotā optimismā – it īpaši, plānojot nākamā gada valsts budžetu. Stimulējošo pasākumu iespējas ārvalstīs izsīkst, parādos arvien vairāk grimstošajām tautsaimniecībām krīt kredītreitingi, un neizdodas tās iekustināt izaugsmes virzienā. Vakar Eiropas Centrālā banka gan paziņoja par nodomiem pirkt eiro zonas obligācijas un Lielais septiņnieks solīja atbalstīt eiro zonas un ASV finanšu stabilitāti, tomēr visai skaidri ir iezīmējies, ka gaidāms nozīmīgs ārējā pieprasījuma kritums. Ja Latvijas eksportētāji ir pielāgojušies grūtībām – paplašinājuši noieta tirgus (to redzam), sadalījuši riskus un uzlabojuši ražošanas efektivitāti –, tad ir pamats cerībai, ka tie spēs saglabāt ražošanas apjoma kāpuma tendenci, iekarojot konkurentu tirgus daļas. Tomēr maz ticams, ka Latvijas ekonomika ilgstoši spēs spītēt globālajām tendencēm, un sagaidāms, ka gada otrajā pusē eksports bremzēsies. Iespējams arī, ka kādā no ceturkšņiem IKP samazināsies.

Situācija ir vairāk nekā neskaidra. Tālab, kā jau minēts, pašlaik izšķirīgi svarīgi ir nepaļauties uz straujāku IKP pieaugumu kā ilgtspējīgu tendenci un neatlikt nelietderīgo valsts izdevumu mazināšanu. Diemžēl neparedzētiem izdevumiem rezervētais finansējums valsts budžetā ir tikpat kā iztērēts, kas var nepatīkami "atspēlēties" reālu ārkārtas problēmsituāciju gadījumā. Arī 2012. gada budžetu veidojot, svarīgi neuzkāpt uz jau sāpīgi pieredzētiem optimisma grābekļiem.