2. ceturksnī samazinās vienības darbaspēka izmaksas un pieaug darba ražīgums uz stundu

2009. gada 2. ceturksnī uzlabojušies divi svarīgākie darbaspēka izmaksu indikatori - vienības darbaspēka izmaksas un darba ražīgums uz stundu. Vienības darbaspēka izmaksas krīt jau kopš 2009. gada sākuma, savukārt pirmo reizi piecu ceturkšņu laikā iezīmējusies jauna tendence - pieaudzis darba ražīgums uz cilvēkstundu. Šie rezultāti norāda uz pakāpenisku tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanos pasaules tirgū un ļauj sagaidīt ekonomikas atveseļošanās sākumu - sākotnēji mazinoties IKP krituma tempam un tālāk IKP pārmaiņām kļūstot pozitīvām un pietuvojoties ilgtspējīgam  tautsaimniecības attīstības tempam.

Darba ražīgums uzlabojies, gan salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, gan (saskaņā ar sezonāli izlīdzinātiem datiem) salīdzinot ar 2009. g. 1. ceturksni. Darba ražīguma uz stundu pieaugumu daļēji ietekmēja nodarbinātības struktūras maiņa par labu augsti kvalificētam darbaspēkam, jo atlaišana galvenokārt skārusi mazkvalificētu darbaspēku. Taču šī efekta ietekme neizskaidro rādītāja pieaugumu tieši 2. ceturksnī, jo nodarbinātības struktūras pārmaiņas  notika arī iepriekšējos ceturkšņos. Tātad cilvēkresursi tiek izmantoti efektīvāk, kas ir priekšnoteikums tautsaimniecības atveseļošanai.

Vienības darbaspēka izmaksu dinamika rāda, kā mainās darbaspēka izmaksas vienas iekšzemes kopprodukta vienības saražošanai. Iepriekšējos gados, reālajai algai pieaugot daudz straujāk par darba ražīgumu, vienas vienības saražošanai bija nepieciešams arvien vairāk un vairāk līdzekļu, tādēļ pasliktinājās konkurētspēja gan Latvijas eksporta ražojumiem, gan tautsaimniecībai kopumā.

Darba ražīguma uz stundu pieaugumu uzskata par vienu no IKP apsteidzošiem indikatoriem. Tas nozīmē, ka pārmaiņas darba ražīguma tendencēs palīdz prognozēt IKP dinamiku. Darba ražīguma uz stundu pieaugums pēdējo reizi tika novērots 2008. g. 1. ceturksnī, un tā iepriekš bija arī pēdējā reize, kad IKP gada pārmaiņas bija pozitīvas.