2. ceturksnī tekošā konta deficīts bija 1.3% no IKP

Preču tirdzniecības bilances deficīts (-9.1% no IKP) ceturkšņa laikā pieaudzis, ko noteica vienlaicīgs eksporta vērtības kritums (-5.3% pret 2. ceturksni pērn) un importa pieaugums (4.5% salīdzinājumā ar 2. ceturksni pērn). Preču eksporta vērtība saruka galvenokārt ar reeksportu saistītām preču grupām (mehānismi, metāli), taču arī eksporta izaugsmi ilglaicīgi balstošā kokmateriālu preču grupa gada griezumā pieredzēja gan vienības vērtības, gan apjoma kritumu. Savukārt preču importa vērtība pieaugusi galvenokārt ķīmiskās rūpniecības preču un minerālproduktu importa ietekmē. Jau minēto reeksporta plūsmu sarukumu apstiprina arī mehānismu un metālu preču grupu importa sarukums.
 
Pakalpojumu bilancē pārpalikums ceturkšņa laikā pieaudzis līdz 8.3% no IKP, turpinoties iepriekš novērotajai tendencei, ka imports pieaug mēreni straujāk par eksportu (taču neto bilance joprojām pieaug). Pakalpojumu grupu dalījumā gan eksportu, gan importu balsta transporta, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un citu saimnieciskās darbības pakalpojumu izaugsme. Apkopojot preču un pakalpojumu bilances, 2019. gada 2. ceturksnī tirdzniecības bilancē kopumā veidojies deficīts 0.8% no IKP.

Tirdzniecības bilance (% no IKP)

Sākotnējo ienākumu kontā starp lielākajām plūsmām 2019. gada 2. ceturksnī īpašas novirzes no pēdējā laikā novērotā nav bijušas – ārvalstu investoriem izmaksāto dividenžu, kuras daļēji kompensē pozitīva nodarbināto atlīdzība un Eiropas Savienības (ES) fondu plūsmas, iespaidā bilancē bijis deficīts 133.4 milj. eiro vērtībā jeb 1.7% no IKP. Savukārt salīdzinoši svārstīgākās otrreizējā ienākumu konta plūsmas 2019. gada 2. ceturksnī veidoja 99.7 milj. eiro jeb 1.3% no IKP pārpalikumu, kur pievienotās vērtības nodokļa un bruto nacionālā ienākumu pašu resursu iemaksas ES balansē ar neto pozitīvām ES fondu, mājsaimniecību un citu finanšu sabiedrību pārvedumu plūsmām.
 
Finanšu kontā 2019. gada 2. ceturksnī vērojams gan aktīvu (-904.5 milj. eiro), gan saistību (-1,420.8 milj. eiro) samazinājums, kas neto izteiksmē nozīmē finansējuma aizplūšanu. Lielākās plūsmas saistītas ar valdības saistību samazinājumu attiecīgi īstermiņa noguldījumu  un aizņēmumu veidā, kā arī monetāro finanšu iestāžu un valdības īstermiņu noguldījumu samazinājums arī prasību pusē.

Saistībā ar (arī iepriekšējos ceturkšņos aprēķināto) dividenžu izmaksu ārvalstu investoriem tiešās investīcijas Latvijā šā gada 2. ceturksnī samazinājās par 61.5 milj. eiro jeb 0.8% no IKP. Neskatoties uz to, 2019. gada pirmajā pusgadā kopumā ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā bija 110.8 milj. eiro apmērā jeb 0.8% no IKP.