2011. gadā Latvijā nodokļu un globālo cenu veidota inflācija

2011. gada decembrī vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā nemainījās, bet gada inflācija, t.i., patēriņa cenu līmenis salīdzinājumā ar 2010. gada decembri, saruka līdz 4.0%. Galvenokārt tajā samazinājās degvielas un neapstrādātās pārtikas cenu ietekme. 2011. gadā novērotais vidējais patēriņa cenu pieaugums par 4.4% galvenokārt saistāms ar netiešo nodokļu, kā arī globālo energoresursu un pārtikas cenu ietekmi.

Lai gan decembrī no jauna saasinājās nemieri Tuvo Austrumu naftas ieguves valstīs un mēneša otrajā pusē degvielas cenas palielinājās, mēnesī vidēji tās saglabājās par 1.3% zemākas nekā novembrī. Tikmēr vairākās tirgojamo preču grupās (piemēram, apģērbs un apavi, vairākas mājsaimniecības preču grupas) pagājušajā mēnesī bija vērojams cenu samazinājums. Jau pirms Ziemassvētkiem tirdzniecības vietās tika piedāvātas starpsezonu atlaides, kas nedaudz agrāk nekā parasti pakāpeniski pārgāja sezonas atlaidēs. Biežas šādas akcijas var liecināt par nepietiekamu pieprasījumu, kā dēļ gadā vidēji pamatinflācija, kura neietver raksturīgākās piedāvājuma puses un ārējo faktoru ietekmētās preču grupas (neapstrādātā pārtika, regulējamās cenas un degviela), ir zemāka nekā kopējā inflācija (3.1%), pat ietverot tādus iekšzemes faktorus kā netiešo nodokļu ietekmi uz cenām. Salīdzinājumā ar novembri, decembrī patēriņa cenas pamatinflāciju raksturojošajās preču un pakalpojumu grupās kopumā pieauga par 0.3%.Tas varētu būt saistīts ar svētku sezonas papildu pieprasījumu, jo neskatoties uz neapstrādātās pārtikas cenu kritumu pieauga cenas apstrādātajai pārtikai, kā arī sadārdzinājās alkoholiskie dzērieni, tabaka un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi.

Galvenie inflācijas rādītāji

Avots: CSP, LB aprēķini

Decembrī gada inflācijas samazināšanos nodrošināja galvenokārt degvielas un neapstrādātās pārtikas cenu bāzes efekts: iepriekšējā gada atbilstošajā periodā šīs cenas auga ievērojami straujāk. Tikmēr beidzās augstās bāzes periods kompensējamo medikamentu cenām, un tas palielināja regulējamo cenu ietekmi uz gada inflāciju.

Lai gan globālie faktori nesola būtisku cenu samazinājumu 2012. gadā tādās grupās kā pārtikas preces un naftas produkti, to cenas arī neturpinās strauju pieaugumu. Saspīlējums Tuvo Austrumu naftas ieguves valstīs nav atrisināts, bet globālais patēriņš, neraugoties uz Eiropas valstu parādu krīzi, pakāpeniski aug, jo pietiekami stabila ir izaugsme citos pasaules reģionos, galvenokārt Āzijā. Tas nozīmē, ka minēto faktoru ietekme uz vairs neizpaudīsies tik krasi arī Latvijas cenu tendencēs, ko varēsim redzēt arī jau krietni zemākā inflācijā šogad. Turklāt, Eiropas parādu krīzes mākto valstu problēmu ietekme uz Latvijas inflāciju caur tirgojamo preču cenām ir inflāciju mazinoša. Zemāka globālā un arī Latvijas ekonomikas izaugsme, salīdzinājumā ar 2011. gada tempu, rada mazāku pieprasījuma spiedienu uz cenām gan Latvijā, gan Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Inflāciju uzturošs faktors būs dabasgāzes un siltumenerģijas sadārdzināšanās, jo 2011. gada vidū vērotais augstais mazuta cenu līmenis deviņu mēnešu vidējo rādītāju, kuram piesaistīti šie tarifi, ar zināmu laika nobīdi ir ievērojami paaugstinājis. Tādējādi sagaidāms, ka gada vidējā inflācija šogad samazināsies līdz 2.4%, kā prognozēts iepriekš.