2011. gada pirmajos trīs mēnešos saglabājas neliels tekošā konta pārpalikums

Saskaņā ar mēnešu datiem 2011. gada pirmajos trīs mēnešos kopumā tekošā konta pārpalikums bija 36.8 milj. latu, bet martā – neliels deficīts 17.1 milj. latu apmērā. Tekošā konta deficītu martā būtiski ietekmēja gan ienākumu konta negatīvais saldo, gan preču tirdzniecības darījumu negatīvā saldo palielināšanās.

Salīdzinājumā ar februāri martā preču imports pieauga nedaudz straujāk nekā eksports, un to būtiski ietekmēja resursu cenu kāpums. Turpretī pakalpojumu ārējās tirdzniecības bilance salīdzinājumā ar februāri ir uzlabojusies, un to noteica pārvadājumu pakalpojumu eksporta pieaugums gandrīz visos transporta veidos (izņemot gaisa satiksmi). Pārvadājumu pakalpojumu vērtība augusi arī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Pēc ilgāka samazinājuma ir augusi nerezidentiem sniegto jūras pārvadājumu pakalpojumu vērtība, tomēr tā vēl nav gluži sasniegusi iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni. Pakalpojumu tirdzniecības pozitīvo saldo martā palielināja arī citu pakalpojumu, piemēram, braucienu un finanšu pakalpojumu eksporta pieaugums.

Ienākumu konta deficītu 24.1 milj. latu apmērā martā galvenokārt noteica banku sektora gūtā peļņa. Peļņa banku sektorā vērojama jau kopš gada sākuma, un tai ir tendence palielināties, vienlaikus mazinoties nepieciešamībai palielināt uzkrājumus nedrošajiem kredītiem.

Aptuveni divas trešdaļas no kārtējo pārvedumu konta pārpalikuma, kas martā sasniedza 33.8 milj. latu, veidoja saņemtie ES Sociālā fonda līdzekļi, taču kopumā gada pirmajos trīs mēnešos reģistrētās ES fondu līdzekļu ieplūdes ir ievērojami mazākas nekā 2010. gada pirmajā ceturksnī. Samazinājums vērojams kapitāla kontā, kur saņemti samērā nelieli ES Kohēzijas fonda līdzekļi, ko, iespējams, radījusi zemā pieprasījumu aktivitāte šajā periodā. 

Finanšu konta saldo martā bija pozitīvs (39.2 milj. latu), un tajā jāatzīmē ārvalstu tiešo investīciju pieaugums, kas galvenokārt palielināja saistības pret tiešajiem investoriem. Gada pirmajos trīs mēnešos reģistrētas ārvalstu tiešo investīciju neto ieplūdes.

Gaidāms, ka tekošā konta saldo varētu saglabāties tuvu sabalansētam arī 2011. gadā: lai gan ārvalstu tiešo investīciju uzņēmumi gūst lielāku peļņu un tas negatīvi ietekmē ienākumu konta saldo, pozitīvu devumu varētu sniegt pakalpojumu eksporta aktivitātes atjaunošanās, kā arī ES fondu līdzekļu apguve, kas palielina kārtējo pārvedumu konta pārpalikumu (ES fondu līdzekļu ieplūde 2011. un 2012. gadā gaidāma pat nedaudz lielāka nekā 2010. gadā). Pašlaik ir palielinājusies ārvalstu investoru interese par Latvijas uzņēmumu daļu iegādi, un tas varētu pozitīvi ietekmēt finanšu konta saldo.