2011. gada rezultāti ārējā tirdzniecībā labi, priekšā grūtāks gads

2011. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības aktivitāte būtiski pieauga, kāpjot gan preču eksporta (par 28.1% gada laikā), gan importa (par 28.3%) apgrozījumam. Decembrī preču eksports salīdzinājumā ar novembri saruka par 8.2 %, bet preču imports samazinājās par 1.8%. Gada pēdējos mēnešos preču tirdzniecības aktivitātes kritumu noteica pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos.  

2011. gadā nominālā preču eksporta apjomi nozīmīgi pārsniedza pirmskrīzes līmeni un vairākus mēnešus uzrādīja arvien jaunus eksporta rekordus. Līdzīgi kā 2010. gadā arī 2011. gadā Latvija bija viena no līderēm Eiropas valstu vidū eksporta pieauguma tempu ziņā. Konkurētspējas uzlabošanās, labvēlīgā cenu izmaksu dinamika un ārējā pieprasījuma pieaugums, kas bija izteiktāks gada sākumā, ļāva Latvijas ražotājiem uzturēt un palielināt eksporta tirgus daļas ne tikai nozīmīgākajos tirdzniecības partnervalstu tirgos, bet arī iekarot jaunas tirgus nišas. Latvijas eksports nozaru griezumā ir kļuvis diversificētāks un gada laikā preču eksporta struktūrā ir notikušas izmaiņas: samazinājies koka un tā izstrādājumu īpatsvars, bet pieaudzis metālu un metāla izstrādājumu īpatsvars. Būtiski palielinājies minerālproduktu (naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, elektroenerģija un kūdra) eksporta īpatsvars (2011. gadā tas sasniedza jau 8.9% kopējā eksportā, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā pirms gada). 2011. gadā eksporta pieaugums ir sasniegts visās nozīmīgākajās eksporta preču grupās, bet lielākais devums preču eksporta gada izaugsmē bija minerālproduktiem, metāliem, koksnei, mehānismiem un elektroiekārtām un ķīmiskās rūpniecības ražojumiem (galvenokārt farmācijas produktiem). Decembrī, salīdzinot ar novembri, samazinājumu piedzīvoja visas eksporta preču grupas, izņemot mehānismus un elektriskās iekārtas un satiksmes līdzekļus.

Kopš 2010. gada vidus preču importa dinamika ir bijusi ļoti līdzīga eksporta dinamikai. Arī 2011. gadā importa pieaugumu galvenokārt noteica eksporta nozaru vajadzības pēc izejvielām un investīcijām, visa gada laikā straujāk pieaugot kapitālpreču un starppatēriņa preču ievedumam. Latvijas iekšzemes patēriņš joprojām saglabājas zemā līmenī, bremzējot patēriņa preču importa pieaugumu. Decembrī patēriņa preču imports vai nu nedaudz saruka, piemēram, pārtikas produktiem vai saglabājās iepriekšējā mēneša apjomu līmenī. Decembrī, salīdzinot ar novembri, importā pieaugums saglabājās starppatēriņa precēm: minerālproduktiem, metāliem un mehānismiem, ko varētu skaidrot ar rūpniecības noskaņojuma rādītāja uzlabojumiem.

Eiropas Komisijas publicētie konfidences rādītāji liecina, ka janvārī eksporta pasūtījumu apjoma novērtējums nedaudz uzlabojies, arī rādītāji par 2012. gada 1. ceturksni būtiski uzlabojušies gan eksporta pasūtījumu apjomu, gan konkurētspējas novērtējumiem, kas lielā mērā varētu būt saistīts ar samērā labvēlīgo Latvijas eksporta tirgus struktūru sadalījumā pa valstīm, jo uz problemātiskajām eiro zonas valstīm Portugāli, Īriju, Itāliju, Spāniju un Grieķiju Latvijas eksports veido tikai nelielu (2.6 %) daļu.

Latvijas tautsaimniecības attīstība 2012. gadā joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, t.i., nelabvēlīgo situāciju eiro zonā un pasaules ekonomiskās izaugsmes palēlināšanos. Ņemot vērā, ka ārējos tirgos vājāka pieprasījuma apstākļos saasināsies konkurence, Latvijas eksportā arvien nozīmīgāka būs eksporta preču kvalitāte, un tas nozīmē, ka Latvijas preču eksporta struktūrā pakāpeniski jāpalielina tehnoloģiski intensīvāku un augstākas pievienotās vērtības preču eksporta īpatsvars.