2013. gada 2. pusgadā tirdzniecību stiprināja uzkrājumu tērēšana un tūrisms

Šodien publiskoti mazumtirdzniecības dati par 2013. gada pēdējo mēnesi, līdz ar to varam ievietot pēdējo lauzīša gabalu pērnā gada tirdzniecības norišu attēlā. 2013. gadā kopumā mazumtirdzniecība (salīdzināmās cenās) ir palielinājusies par 3.8% - tātad salīdzinājumā ar 7.3% izaugsmi 2012. gadā ir vērojams pieauguma tempu sarukums, kas lielā mērā saistāms ar augstāku bāzes līmeni.

Privātais patēriņš pērn uzrādīja ļoti spēcīgu izaugsmi, pieņemoties spēkā jau gada sākumā un uzturot augstus pieauguma tempus arī turpmākajos ceturkšņos. Mazumtirdzniecības dinamika bija un allaž ir bijusi svārstīgāka nekā patēriņa dinamika, jo to nozīmīgāk ietekmē arī citi faktori – ēnu ekonomika, tūristu pirkumi, juridisko personu pirkumi, kā arī ārpus preču tirdzniecības esošo mājsaimniecību patēriņa izdevumu (pakalpojumu, mājokļa uzturēšanas u.c.) sadārdzinājumi, kas ierobežo pirktspēju.

Gada sākumā tirdzniecība roku rokā ar privāto patēriņu uzrādīja kāpumu, tomēr 2. ceturksnī tirdzniecības izaugsme apsīka, tai atkal atjaunojoties 2. pusgadā. Līdzās šogad samērā strauji augošajam darba samaksas fondam patēriņu un tirdzniecību 2. pusgadā spēcināja arī skaidras naudas uzkrājumu latos lielāki tēriņi eiro ieviešanas gaidās.

2013. gadā nozīmīgāku pienesumu tirdzniecībā sniedza arī tūristu pirkumi, kas neietilpst privātajā patēriņā. Tūrisma sezonas "karstākais laiks" ir vasaras mēneši un gada pati nogale-gada pirmās nedēļas, kad kuplākā skaitā Latvijā viesojas tūristi no Krievijas.

Lai gan mazumtirdzniecības apgrozījums kopš krīzes zemākā punkta ir krietni audzis, tomēr tas joprojām par aptuveni piektdaļu atpaliek no strauji uzaudzētajiem, bet neilgtspējīgajiem trekno gadu pārdošanas apjomiem. Mazākiem tēriņiem ir divi galvenie iemesli:

1. Treknajos gados patēriņu stimulēja ne vien algu un citu ienākumu kāpums, bet arī kredīti. Šajā laikā nozīmīgi palielinājās mājsaimniecību parāds, kas vēlāk ierobežoja arī tēriņu iespējas.
2. Nodarbināto skaits salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni emigrācijas un augstāka bezdarba līmeņa dēļ joprojām ir mazāks – vidējā alga ir praktiski sasniegusi pirmskrīzes līmeni, bet darba samaksas saņēmēju skaits joprojām ir krietni zemāks. Tāpat mazāks ir arī patērētāju skaits, kas atbalsojas arī kopējos tirdzniecības rādītājos.

Turpmākajos gados mazumtirdzniecības apgrozījums varētu turpināt augt ar vidēji par 4-5% gadā. Izaugsme var būt gan straujāka, gan lēnāka par prognozēto dažādu faktoru dēļ, piemēram, to var ietekmēt reemigrācijas procesi, uzkrāšanas paradumi, Latviju iecienījušo ārvalstu viesu pirktspēja, īpaši šajā gadījumā lūkojoties Krievijas virzienā, kas pēdējos gados krietni kāpināja savu daļu kopējo tūrisma pakalpojumu ienākumos.