2014. gada 4. ceturksnī tekošā konta deficīts bija 88 miljoni eiro

2014. gada 4. ceturksnī tekošā konta deficīts bija 88 milj. eiro (1.4% no IKP). 4. ceturkšņa uzlabojumu salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (-4.0% no IKP) galvenokārt noteica preču eksporta uzlabošanās (3. cet. -10.6% no IKP; 4. cet. -8.4% no IKP) un izejošu procenta maksājumu par investīciju ieguldījumiem Latvijā samazināšanās.

4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni preču ārējās tirdzniecības deficīts samazinājās, sasniedzot 541.4 milj. eiro jeb 8.4% no IKP (3. cet. 664 milj. eiro jeb 10.6% no IKP), kas skaidrojams ar preču eksporta straujāku pieaugumu salīdzinājumā ar importu. Pakalpojumu ārējās tirdzniecības pozitīvais saldo (450.6 milj. eiro jeb 7.0% no IKP) salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (3. cet. 449.5 milj. eiro jeb 7.1% no IKP) saglabājies gandrīz nemainīgs. 4. ceturksnī sniegto pakalpojumu neliels pieaugums bija transporta pakalpojumiem (jūras, dzelzceļa un auto transportam) un telesakaru pakalpojumiem, datorpakalpojumiem un informācijas pakalpojumiem, kā arī finanšu pakalpojumiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, sezonalitātes ietekmē nedaudz samazinājās personisko braucienu pakalpojumu saldo.

Sākotnējo ienākumu negatīvais saldo 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās, sasniedzot -1.2% no IKP (3. cet. -1.9% no IKP). Negatīvā saldo samazinājumu noteica izejošu procenta maksājumu par investīciju ieguldījumiem Latvijā samazināšanās.

Otrreizējo ienākumu konta pozitīvais saldo 4. ceturksnī nedaudz samazinājās, sasniedzot 77.7 milj. eiro (3. cet. 83 milj. eiro). Tas skaidrojams ar pieņemto valdības lēmumu 2014. gada nogalē iemaksāt papildu līdzekļus Eiropas Savienības (ES) budžetā.

2014. gada 4. ceturksnī kapitāla konta pozitīvais saldo nedaudz samazinājās (2.4% no IKP 3. cet.; 2.1% no IKP 4. cet.). Šīs pārmaiņas noteica ES fondu līdzekļu, kas paredzēti investīcijām, plūsmu sarukums šajā ceturksnī.

Finanšu konta negatīvais saldo 4. ceturksnī samazinājās, sasniedzot -0.2% no IKP (3. cet. -4.8% no IKP). Salīdzinājumā ar 3. ceturksni, saldo pārmaiņas ietekmēja portfeļieguldījumu darījumu ārvalstīs samazināšanās (3. cet. -5.7% no IKP; 4. cet. -1.6% no IKP), un ārvalstu tiešo investīciju palielināšanās (3. cet. 0.2% no IKP; 4. cet. 4.0% no IKP).

Vērtējot 2014. gadu kopumā un salīdzinot to ar iepriekšējo gadu, tekošā konta deficīts palielinājās līdz 749 milj. eiro jeb -3.1% no IKP (2013.gadā -542.7 milj. eiro jeb -2.3% no IKP). Salīdzinājumā ar 2013. gadu lielāku tekošā konta deficītu ietekmēja transporta pakalpojumu eksporta vērtības. To galvenokārt veicināja nevis piedāvāto pakalpojumu apjoma sarukums, bet gan transporta pakalpojumu cenu samazināšanās saistībā ar konkurences pastiprināšanos, ko veicināja ar Krieviju saistītie ģeopolitiskie apstākļi.  2014. gadā nedaudz samazinājās arī ES fondu līdzekļu ieplūde un palielinājās iemaksas ES budžetā. Kopumā, tekošajā kontā un kapitāla kontā no ES fondiem Latvija 2014. gadā saņēma 1070.42 milj. eiro jeb 4.5% no IKP. Tekošā konta negatīvo saldo galvenokārt sedza ilgtermiņa kapitāls ārvalstu tiešo investīciju veidā. Lai gan salīdzinājumā ar 2013. gadu, 2014. gadā investīciju ieplūde palēninājās saistībā ar aktuālajiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, kā arī eiro zonas ekonomikas lēno atlabšanu, ir pozitīvi, ka investīcijas joprojām ieplūda. Pozitīvs aspekts saistībā ar Latvijas finanšu vidi bija vairāku starptautisko kredītreitinga aģentūru valsts kredītreitinga uzlabošana, tādējādi stiprinot investoru interesi un uzticēšanos Latvijas ekonomikai. 2014. gada maija beigās Latvijas kredītreitingu paaugstināja Standard&Poor’s, savukārt jūnijā Moody's Investors Service un Fitch Ratings.

Attēls. Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP

Avots: Latvijas Bankas Statistikas datubāze