2015. gada 2. ceturksnī tekošā konta deficīts bija 148.3 milj. eiro

2015. gada 2. ceturksnī tekošā konta deficīts bija 148.3 milj. eiro (2.4% no IKP). 2. ceturkšņa deficīta palielināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni galvenokārt noteica sākotnējo ienākumu konts, kurš kļuva negatīvs saistībā ar mazākām Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma ieplūdēm.

Publicējot 2. ceturkšņa datus, saskaņā ar datu revīzijas politiku ir veikta arī datu revīzija par 2014. gadu un 2015. gada 1. ceturksni.

2. ceturksnī preču bilances deficīts bija 593.2 milj. eiro (9.8% no IKP) un tā palielināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ietekmēja preču importa straujāks pieaugums salīdzinājumā ar eksportu. Latvijas preču eksports un imports 2015. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu saglabāja kāpumu attiecīgi par 2.9% un 2.7%. Preču grupas, kurās bijis lielākais eksporta kāpums, ir optiskās ierīces un aparatūra, augu valsts produkti, kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi. Savukārt preču grupas, kurās bijis lielākais importa kāpums, ir dažādi mehānismi un elektroniskās ierīces, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi, kā arī augu valsts produkti.

2015. gada 2. ceturksnī pakalpojumu pozitīvais saldo 440.8 milj. eiro salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās un sasniedza 7.3% no IKP. Palielinājumu galvenokārt ietekmēja ārvalstu ceļotāju izdevumu Latvijā palielināšanās, kas saistāms ar sezonalitāti un Latvijas prezidentūru ES Padomē. Palielinājās arī telesakaru un citu saimnieciskās darbības pakalpojumu eksports. 2015. gada 2. ceturksnī transporta pakalpojumu pozitīvais saldo samazinājās gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, gan arī pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ko veicināja importa straujāks pieaugums salīdzinājumā ar eksportu.

2. ceturksnī sākotnējo ienākumu konta saldo kļuva negatīvs un sasniedza 29.6 milj. eiro jeb 0.5% no IKP, ko veicināja izmaksātās dividendes, kā arī reinvestētā peļņa.  Svārstības sākotnējo ienākumu kontā ietekmēja arī mazākas ES fondu ieplūdes. Savukārt otrreizējo ienākumu konta saldo kļuva pozitīvs (33.7 milj. eiro jeb 0.6% no IKP), jo ES budžetā tika veiktas mazākas iemaksas.

Finanšu konta bilance 2. ceturksnī bija pozitīva un sasniedza 147.6 milj. eiro jeb 2.4% no IKP. Šajā periodā pieauga centrālās bankas portfeļieguldījumi parāda vērtspapīros, sasniedzot 184.8 milj. eiro. Kredītiestāžu portfeļieguldījumu aktīvi palielinājās par 200 milj. eiro, tām veicot darījumus sākotnējā un otrreizējā tirgū. 2. ceturksnī kredītiestāžu naudas noguldījumi ārvalstu kredītiestādēs samazinājās par 528.6 milj. eiro, savukārt piesaistītie noguldījumi (galvenokārt starpbanku) – pieauga par 164.4 milj. eiro. 2. ceturksnī Latvijā ieplūda ārvalstu tiešās investīcijas 113.6 milj. eiro apmērā jeb 1.9% no IKP. Nozīmīgākās investīcijas ieplūda no Zviedrijas, Norvēģijas un ASV, savukārt nozaru skatījumā visvairāk investēts finanšu un apdrošināšanas darbībās.

Attēls. Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP

Avots: Latvijas Bankas Statistikas datubāze