2015. gada vidējo inflāciju galvenokārt ietekmēja globālās resursu cenas

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem patēriņa cenu līmenis decembrī bija par 0.3% augstāks nekā pirms gada. 2015. gada vidējā inflācija bija 0.2%, un tās galvenais vadmotīvs visa gada garumā bija svarīgu resursu (pārtikas un enerģijas) globālo cenu krituma tendence. Pretējā virzienā gada vidējo inflāciju ietekmēja elektroenerģijas tirgus liberalizācija mājsaimniecībām, neliels netiešo nodokļu kāpums, sabiedriskā transporta sadārdzināšanās Rīgā un pakāpenisks pirktspējas kāpums, kas uzturēja pamatinflāciju.

Lielākie devumi gada vidējā inflācijā (pēc nacionālā PCI) bija degvielas un siltumenerģijas cenām (kopā -1.2pp), piena produktu cenām (gandrīz -0.3pp) un elektroenerģijas cenām (0.9pp), bet no pamatinflācijā ietilpstošiem pakalpojumiem viens no lielākajiem bija ēdināšanas pakalpojumu, kā arī atpūtas un kultūras pakalpojumu pienesums (kopā ap 0.2pp).

Naftas cenas pasaules tirgū decembrī un janvāra pirmajā pusē ir turpinājušas sarukt, taču degvielas cenu reakciju uz to janvārī slāpē nelielais akcīzes pieaugums. Irānas ienākšana naftas tirgū ar palielinātu piedāvājumu varētu notikt pakāpeniski, tādējādi tas neradītu lēcienveida cenu svārstības. Tomēr - jo zemāka ir naftas cenas, jo mazāks ir tās īpatsvars enerģijas galapatēriņa cenās, kuras būtiski ietekmē pārējās izmaksas un nodokļu slogs (piemēram, akcīzes nodoklis degvielai izteikts absolūtā izteiksmē, t.i., EUR/t, nevis procentos no vērtības). Tādējādi, naftas cenām procentuāli sarūkot pat līdzīgā apmērā kā pērn, ietekme uz degvielas cenām var būt krietni mazāka.

Decembrī AS "Latvijas Gāze" jaunākās tarifu prognozes paredzēja no janvāra tarifu samazināt vien mājsaimniecībām, tomēr naftas produktu tirgus aktualitātes, iespējams, tuvākajos mēnešos ļaus pārskatīt tarifus arī rūpnieciskajiem patērētājiem. Arī elektroenerģijas tirgus tendence pērn ļāvusi jaunajos (šā gada) elektroapgādes līgumos mājsaimniecībām iekļaut nedaudz zemākus tarifus.

Energoresursu globālo cenu sarukums 2015. gada laikā ir ietekmējis iedzīvotāju izdevumus par degvielu un siltumenerģiju, tādējādi šā gada inflācijas aprēķinos to īpatsvars varētu būt nedaudz sarucis. Tas nozīmētu arī nedaudz mazāku šo cenu svārstību (jebkuru - negatīvu vai pozitīvu) ietekmi uz inflāciju.

Pēc Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pasaules pārtikas cenas decembrī atkal saruka. Kritumu ietekmēja vairāku preču grupu, tostarp graudaugu cenu kritums. Šeit būtiska loma bija Argentīnas ekonomiskajai politikai, kas ietver eksporta nodevu atcelšanu vai būtisku to sarukumu. Tātad arī no pārtikas tirgus puses, kas ir viens no lielākajiem inflāciju ietekmējošajiem faktoriem, spiediens uz patēriņa cenām pašlaik nav vērojams.

Gada pamatinflācija decembrī saglabājās stabila, tomēr novērojumi liecina, ka ir diezgan daudz dažādu rūpniecības preču ziemas izpārdošanu , un tirgotāji intensīvi mēģina atbrīvot noliktavas no pagājušās sezonas precēm. Lai gan plašsaziņas līdzekļos lasāms, ka tirgotāji ir bažīgi par iedzīvotāju zemo pirktspēju un tādējādi nespēj uzturēt vēlamo cenu līmeni, tomēr vidējais ienākumu līmenis aug, tādējādi priekšstatu par zemu pirktspēju vai zemu pirktspējas kāpumu, iespējams, drīzāk rada tirgus lielums, t.i., sabiedrības kopējā spēja patērēt.

Pērtiķa gads pēc austrumu kalendāra vēl nav sācies, tomēr pašreizējā situācija pasaules resursu tirgos ir diezgan ērmīga. Turklāt vairāku pasaules lielāko tautsaimniecību izaugsmes prognozes ir nedaudz samazinātas. Tas nozīmē, ka pieprasījuma spiediens uz cenu līmeni pasaulē, tāpat arī uz resursu pieprasījuma apmēru neaugs. Šie faktori, visticamāk, turpinās ierobežot inflācijas kāpumu Latvijā arī šogad.