2016. gada 2. ceturksnī tekošā konta deficīts bija 37.2 milj. eiro

2016. gada 2. ceturksnī tekošais konts veidoja 37.2 milj. eiro deficītu (0.6% no iekšzemes kopprodukta (IKP)). Tādējādi tika pārtraukta divu iepriekšējo ceturkšņu situācija, ka tekošais konts bija ar pārpalikumu (2015. gada 4. ceturksnī 1.1% un 2016. gada 1. ceturksnī 2.8% no IKP). Deficīta veidošanos ietekmēja ārvalstu investoriem Latvijā izmaksātās dividendes. Preču konta dinamiku gada griezumā turpina raksturot importa samazināšanās, ko ietekmē gan izejvielu cenu kritums, gan kapitālpreču samazinājums.

Publicējot 2. ceturkšņa datus, saskaņā ar datu revīzijas politiku ir veikta arī datu revīzija par 2014.  2015. gadu un 2016. gada 1. ceturksni.

Šī gada 2. ceturksnī preču bilances deficīts bija 474.1 milj. eiro (7.6% no IKP). Latvijas preču eksports un imports 2016. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu uzrādīja kritumu attiecīgi par 1.1% un 3.2%.

Preču eksporta iespējas joprojām ierobežo galveno ārējās tirdzniecības partnervalstu nevienmērīgā attīstība, eksporta cenu kritums un vājais ārējais pieprasījums, bet preču importa ilgstošā stagnācija ir saistīta ar naftas cenu sarukumu.  

2. ceturksnī preču eksportā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, lielākais pieaugums bija augu valsts produktiem (27.1%), celtniecības materiāliem (20.6%), ķīmiskās rūpniecības ražojumiem (13.6%), pārtikas rūpniecības ražojumiem (14.4%), kokam un koka izstrādājumiem (5.2%). Gada izaugsmi negatīvi ietekmēja mehānismu un elektroiekārtu, minerālproduktu, tekstila un tekstila izstrādājumu, parastā metāla izstrādājumu, optisko iekārtu eksporta sarukums.

2. ceturksnī preču importā, salīdzinot ar pagājušā gada 2. ceturksni, samazinājumu galvenokārt noteica ar reeksportu saistītās preces: minerālprodukti, mehānismi un elektroiekārtas un parastā metāla izstrādājumi.

Pakalpojumu pozitīvais saldo bija 436.2 milj. eiro, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni tas nedaudz samazinājās un sasniedza 7.0% no IKP. Pozitīvā saldo izmaiņas ietekmēja nerezidentiem sniegto dzelzceļa un jūras transporta pakalpojumu samazinājums, kā arī saņemto braucienu pakalpojumu ārvalstīs pieaugums.

2016. gada 2. ceturksnī sākotnējo ienākumu konts salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni kļuva negatīvs (68.6 milj. eiro jeb 1.1% no prognozētā IKP). To ietekmēja tiešajiem investoriem Latvijā izmaksātās dividendes. Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi ieplūda 72.7 milj. eiro vērtībā (1.2% no IKP; par 60.2% mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī), taču līdzvērtīgā līmenī ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

Otrreizējo ienākumu pārpalikums palielinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un bija 66.2 milj. eiro jeb 1.1% no IKP. ES fondu līdzekļu ieplūde saglabājās iepriekšējā ceturkšņa līmenī, savukārt ikgadējās iemaksas ES budžetā par pievienotās vērtības nodokļa un bruto nacionālā ienākuma ES pašu resursiem bija mazākas, tāpēc ietekmēja otrreizējo ienākumu pārpalikuma palielinājumu.

Kapitāla konta pozitīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās gandrīz uz pusi (līdz 62.8 milj. eiro jeb 1.0% no IKP), ko noteica mazākas ES fondu līdzekļu ieplūdes.

2016. gada 2. ceturksnī finanšu ieplūde Latvijā (884.5 milj. eiro) bija nedaudz mazāka nekā ārvalstīs noguldītie finanšu aktīvi (989.2 milj. eiro). Būtiskākie darījumi finanšu kontā aktīvu pusē bija centrālās bankas ieguldījumi parāda vērtspapīros (728.2 milj. eiro). Būtiskākie darījumi finanšu konta pasīvu pusē bija valdības parāda vērtspapīru saistību pret nerezidentiem palielinājums (585.4 milj. eiro), naudas plūsmas TARGET2 maksājumu sistēmas ietvaros (1.3 mljrd. eiro) un nerezidentu noguldījumu Latvijas kredītiestādēs samazinājums (764.2 milj. eiro).

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā samazinājās par 168.6 milj. eiro. Investīcijas parāda instrumentu veidā pieauga par 155.1 milj. eiro. Savukārt investīcijas pašu kapitālā bija negatīvas (323.7 milj. eiro) galvenokārt Swedbank Latvija pamatkapitāla izmaiņu dēļ.