2016. gada 3. ceturksnī tekošā konta pārpalikums bija 93.4 milj. eiro

2016. gada 3. ceturksnī tekošais konts veidoja 93.4 milj. eiro pārpalikumu (1.5% no iekšzemes kopprodukta (IKP)).

3. ceturksnis bija viens no retajiem ilgākā laika periodā, kad preču un pakalpojumu bilance bija pozitīva (1.5% no IKP), tā vēstot, ka preču un pakalpojumu eksports veidojis pārsvaru pār importu. No vienas puses, šādi dati iepriecina, tomēr, no otras puses, pozitīva bilance veidojusies uz importa sarukuma rēķina. Savukārt importa mazināšanās nenotiek importa aizstāšanas ar vietējā tirgū ražotām precēm dēļ, bet gan saistībā ar naftas cenas stagnāciju, vāju pieprasījumu pēc izejvielām, kas savukārt atspoguļo vāju ārējo pieprasījumu un nepietiekamas investīcijas ražošanā. Pārpalikuma veidošanos veicināja arī pakalpojumu eksporta palielināšanās.

Šī gada 3. ceturksnī preču bilances deficīts samazinājās, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, un bija 390.1 milj. eiro (6.1% no IKP). Šādu attīstību noteica preču eksporta pieaugums par 0.6%, ko būtiski pārsniedza importa samazināšanās par 5.1%. Importa mazināšanās turpinās minerālproduktiem, mehānismiem, elektroiekārtām, optiskajām ierīcēm un mehānismiem. Šāda attīstība ilustrē jau ievadā minētos faktorus: naftas cenu stagnāciju, lēnu ekonomisko attīstību ārējos tirgos, kas negatīvi ietekmē ražošanu iekšzemē, līdz ar to arī pieprasījumu pēc izejvielu importa, kā arī investīcijām, piemēram, ražošanas iekārtās. Lai gan preču eksports saglabājies tuvu iepriekšējā gada līmenim, pozitīvs sniegums bija, piemēram, graudaugu un dārzeņu produktiem, ķīmiskās rūpniecības ražojumiem un pārtikas rūpniecības produktiem.

Pakalpojumu pozitīvais saldo bija 485.9 milj. eiro (7.6% no IKP), un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni tas palielinājies. Pozitīvā saldo izmaiņas ietekmēja nerezidentiem sniegto telesakaru pakalpojumu un datorpakalpojumu un būvniecības pakalpojumu pieaugums.

Negatīvu devumu turpināja veidot nerezidentiem sniegto dzelzceļa un jūras transporta pakalpojumu samazinājums, ko nespēj kompensēt autotransporta pakalpojumu pieaugums. Mazinājušies ienākumi no ārvalstu ceļotāju viesošanās Latvijā. To varētu skaidrot ar bāzes efektu - augstāki ārvalstu viesu tēriņi pagājušogad, kad ap šo laiku Rīgā norisinājās virkne pasākumu saistībā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā (ES).

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem ārvalstu viesu skaits un uzturēšanās ilgums Latvijas tūrisma mītnēs šī gada 3. ceturksnī ir pieaudzis. To galvenokārt veicināja viesu pieplūdums no Lielbritānijas, ASV un Spānijas.  Viesu skaits no Krievijas saglabājies iepriekšējā gada līmenī. Tūrisma jomas pārstāvji šādu dinamiku vērtē kā ļoti pozitīvu, ņemot vērā, ka šogad Latvijā nav noritējuši tik zīmīgi starptautiski pasākumi kā iepriekšējos divos gados, kas būtiski veicināja gan viesu skaita, gan ienākumu palielinājumu.

2016. gada 3. ceturksnī sākotnējo ienākumu konta bilance bija -24.8 milj. eiro jeb 0.4% no IKP. ES fondu līdzekļi ieplūda mazākā apmērā nekā iepriekšējos ceturkšņos (28.4 milj. eiro jeb 0.4% no IKP. Otrreizējo ienākumu pārpalikums bija 22.5 milj. eiro jeb 0.4% no IKP. ES fondu līdzekļu ieplūde bija 19.6 milj. eiro jeb 0.3% no IKP.

Kapitāla konts 3. ceturksnī bija -2.4 milj. eiro jeb 0.04% no IKP. To ietekmēja niecīgās ES fondu ieplūdes šajā ceturksnī.

Pārrobežu finanšu plūsmas finanšu konta 2016. gada 3. ceturksnī ietekmēja gan privātā sektora, gan sabiedriskā sektora lēmumi. Kopumā, aktīvi ārvalstīs samazinājās 718.9 milj. eiro (11.2% no IKP) vērtībā, saistības pret nerezidentiem saruka 769.5 milj. eiro vērtībā (12.0% no IKP).

Lielākās pārrobežu finanšu plūsmas privātajā sektorā 2016. gada 3. ceturksnī bija kredītiestāžu noguldījumu samazināšanās ārvalstu bankās (kopumā 1.3 mljrd. eiro jeb 19.7% no IKP) un kredītiestāžu portfeļieguldījumu ārvalstīs samazinājums (301.6 milj. eiro jeb 4.7% no IKP). To noteica nerezidentu noguldījumu Latvijā mazināšanās 822.7 milj. eiro vērtībā (12.8% no IKP). Šādu norisi veicina tādi faktori kā stingrākas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības Latvijā, kā arī vājā Krievijas tautsaimniecības izaugsme.  Kredītiestāžu noguldījumu samazināšanās ilustrē arī regulāros starpbanku darījumus, ko ietekmē banku grupu lēmumi par likviditātes izvietošanu grupas iekšienē.

Plūsmas, ko noteica sabiedriskā sektora lēmumi, bija saistītas ar Latvijas Bankas piedalīšanos aktīvu pirkšanas programmā Eirosistēmas ietvaros. Īstenojot valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu, būtiskākie darījumi aktīvu pusē bija Latvijas Bankas ieguldījumi parāda vērtspapīros (392.5 mijl. eiro jeb 6.1% no IKP).

Finanšu darījumi eiro valūtā TARGET2 maksājumu sistēmas ietvaros tiek atbilstoši reģistrēti arī finanšu konta pasīvu pusē, un tā kā ienākošās naudas ieplūdes eiro (piemēram, kredītiestāžu noguldījumu un portfeļieguldījumu ārvalstīs samazinājums) nedaudz pārsniedza izejošos ārējos maksājumus eiro (lielākie no tiem šajā periodā saistīti, piemēram, ar centrālās bankas ieguldījumiem parāda vērtspapīros), ārējās saistības samazinājās 30.5 milj. eiro (0.5% no IKP) vērtībā.

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) Latvijā ieplūda 233.3 milj. eiro (3.6% no IKP) vērtībā. Vislielākās ĀTI ieplūdes bija finanšu un apdrošināšanas darbībās, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, būvniecības un informācijas un komunikācijas pakalpojumu darbībās. Valstu dalījumā lielākās ĀTI ieplūdes bija no Austrijas, Igaunijas, Zviedrijas un Lietuvas.