2017. gada 1. ceturksnī tekošā konta pārpalikums bija 158.5 milj. eiro

Arī pērn tekošais konts bija pozitīvs, ko galvenokārt ietekmēja preču konts, jo importa vērtība kritās. To galvenokārt ietekmēja vājā iekšzemes investīciju aktivitāte un globālo cenu kritums. Lai gan šī gada 1. ceturksnī ārējās tirdzniecības aktivitāte bija augsta un globālās cenas uzrādīja kāpumu, šoreiz tekošā konta pārpalikumu veicināja Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības fondu ieplūdes.

2017. gads iesākts ar ievērojamu preču eksporta un preču importa pieaugumu. To noteica pieprasījuma uzlabošanās lielākajās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, kā arī iekšzemes pieprasījuma, it īpaši investīciju aktivitātes, pieaugums. Vienlaikus, soli pa solim stabilizējoties globālās ekonomikas izaugsmei un atjaunojoties globālajam pieprasījumam, ir augušas arī cenas. Līdz ar to preču eksporta vērtība demonstrēja pēdējo četru gadu straujāko kāpumu (11.9%), savukārt preču imports palielinājās nedaudz straujāk (13.6%) par eksportu. Tādējādi preču bilances deficīts 1. ceturksnī (542.5 milj. eiro jeb 9.2% no IKP) palielinājās, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu.

Importa pieaugumā lielākais devums bijis gan patēriņa preču grupām, gan arī kapitālprecēm. Eksporta kāpumu veicināja gandrīz visas preču grupas, sevišķi pārtikas produkti, koksnes izstrādājumi, dzīvnieku izcelsmes produkti u.c.

Pakalpojumu konts turpināja augt, ko joprojām veicināja informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu eksports. 2017. gada 1. ceturksnī pakalpojumu konta bilancē bija 513.5 milj. eiro pārpalikums (8.7% no IKP).

Latvijas sniegto pakalpojumu eksportā turpina pieaugt sniegto IKT pakalpojumu (telesakaru, datoru un informācijas pakalpojumi), kā arī būvniecības pakalpojumu eksports. Ienākumi no ārvalstu viesu, sevišķi, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas, tēriņiem krītas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem viesi no Lietuvas un Igaunijas iebrauca lielākā skaitā, nekā pagājušogad. Arī no Zviedrijas iebraukušo viesu skaits nedaudz pieaudzis. Turklāt gan konkrēto valstu, gan viesu kopumā skaits un uzturēšanās ilgums ir palielinājies.

Zviedrijas viesu tēriņu samazinājumu varētu saistīt ar zviedru kronas vērtības krišanos, kas iepirkšanos eiro zonas valstīs darījusi mazāk izdevīgu. Savukārt igauņu un lietuviešu tēriņu paradumus visdrīzāk raksturo tas, ka kopumā kaimiņi veido vislielāko daļu no vienas dienas ceļotāju grupas, turklāt arvien populārāk kļūst apmesties airbnb tipa naktsmītnēs, kas ļauj ietaupīt.

Eksporta kritumu turpina demonstrēt arī finanšu pakalpojumi. Tas, visticamāk, ir saistīts ar ārvalstu klientu noguldījumu mazināšanos Latvijas kredītiestādēs.

Pakalpojumu imports veidoja nelielu pieaugumu (3.9%), ko ietekmēja būvniecības pakalpojumi un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi, sevišķi, grāmatvedības un ar mārketingu saistītie pakalpojumi.

ES fondu ieplūdes nodrošināja sākotnējo un otrreizējo ienākumu kontu pārpalikuma pieaugumu. 2017. gada 1. ceturksnī bija būtiskas ES lauksaimniecības fondu ieplūdes, kā arī stabilas Eiropas Sociālā fonda un Zivsaimniecības fondu ieplūdes. Savukārt kapitāla kontā šajā ceturksnī ES struktūrfondi neieplūda. Sagaidāms, ka ieplūdes kapitāla kontā atjaunosies turpmākajos periodos līdz ar pakāpenisku ES struktūrfondu apguvi.

Sākotnējo ienākumu kontā pārpalikums bija 139.1 milj. eiro jeb 2.4% no IKP. Šajā periodā sākotnējo ienākumu kontā ES lauksaimniecības fondu līdzekļi ieplūda 256.0 milj. eiro vērtībā jeb 4.4% no IKP, kas bija lielākās fondu ieplūdes sākotnējo ienākumu kontā pēdējo gadu laikā. Otrreizējo ienākumu kontā bija pārpalikums 48.4 milj. eiro jeb 0.8% no IKP, Eiropas Sociālajam fondam un Zivsaimniecības fondiem ieplūstot līdzīgā līmenī kā iepriekšējos periodos.

2017. gada 1. ceturksnī finanšu kontā atspoguļotie aktīvi ārvalstīs pieauga lielākā apjomā (582.7 milj. eiro) nekā saistības (336.9 milj. eiro).

Privātajā sektorā lielākās pārrobežu finanšu plūsmas aktīvu pusē bija kredītiestāžu noguldījumu ārvalstu bankās palielinājums un portfeļieguldījumu ārvalstīs samazinājums. Atsevišķu kredītiestāžu noguldījumu atlikuma pārmaiņas ilustrē regulāros starpbanku darījumus, ko ietekmē banku grupu lēmumi par likviditātes izvietošanu grupas iekšienē. Portfeļieguldījumu samazinājumu noteica jau kopš 2016. gada sākuma Latvijas kredītiestādēs saistību pusē vērojamā ārvalstu klientu noguldījumu aizplūde (3.2 mljrd. eiro 2016. gadā, 32.9 milj. eiro 2017. g. 1. cet.), ko kredītiestādes kompensēja ar ārvalstu aktīvu samazināšanu.

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ieplūda 142.7 milj. eiro jeb 2.4% no IKP apmērā. Visvairāk ĀTI ieplūda ar nekustamo īpašumu saistītajās darbībās, elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes jomās, kā arī ar informācijas un komunikāciju pakalpojumiem saistītos sektoros. Dalījumā pa valstīm lielākās ĀTI ir bijušas no Krievijas, Luksemburgas, Norvēģijas un Nīderlandes.

Plūsmas, ko noteica sabiedriskā sektora lēmumi, galvenokārt bija saistītas ar Latvijas Bankas piedalīšanos Paplašinātās aktīvu iegādes programmā (PAIP) Eirosistēmas monetārās politikas pasākumu ietvaros, kā arī ar tās ārējo rezervju pārvaldīšanas operācijām, kas ietekmēja pārmaiņas portfeļieguldījumu parāda vērtspapīros. 1. ceturksnī kopumā valdības ārējās saistības samazinājās. Lielākās plūsmas bija 2017. gada februārī 5 gadu ASV dolāru obligācijas 1 mljrd. eiro vērtībā dzēšana, kā arī jauna eiroobligāciju emisija februārī 650 milj. eiro apjomā.