2017. gada 2. ceturksnī tekošā konta deficīts bija 203.7 milj. eiro jeb 3.0% no IKP

Lai gan eksports turpina uzrādīt noturīgu izaugsmi, importam pieaugot straujāk, tekošajā kontā 2. ceturksnī veidojās deficīts. Deficīta veidošanos noteica arī mazākas Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības fondu plūsmas, jo liela daļa no šogad kopumā sagaidāmajām ieplūdēm tika saņemtas jau 1. ceturksnī.

Publicējot 2. ceturkšņa datus, saskaņā ar datu revīzijas politiku ir veikta arī datu revīzija par 2014.,  2015., 2016. gadu un 2017. gada 1. ceturksni.

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance kopš pērnā gada nogales atspoguļo starptautiskās ekonomikas, globālo cenu un investīciju atjaunošanos. Tas noteicis Latvijas preču un pakalpojumu gan eksporta, gan importa pieaugumu. 2. ceturksnī preču eksports pieauga par 7.0%. Pārdotākās Latvijas preces ārvalstīs bija pārtikas rūpniecības ražojumi, parastie metāli un to izstrādājumi, ķīmiskās rūpniecības ražojumi un dažādi mehānismi. Savukārt preču imports pieauga par 12.6%, un tas galvenokārt atspoguļo dažādu sastāvdaļu iepirkumu, kas Latvijā tiek izmantotas preču ražošanā.

Pakalpojumu eksporta pieauguma temps 2. ceturksnī bija 4.7%. To visbūtiskāk ietekmēja būvniecības un transporta, sevišķi, gaisa, auto un jūras transporta pakalpojumu eksporta pozitīvais devums. Pozitīvu pieauguma tempu turpināja veicināt arī datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi.

2. ceturksnī, pēc ilgāka perioda, ārvalstu viesu tēriņu pieaugums Latvijā kļuvis pozitīvs (0.4%). Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem šajā periodā būtiski palielinājies kopējais Latvijā iebraukušo viesu skaits (par 14.5%) un pavadīto nakšu skaits (par 13.9%). Lielāko viesu pieaugumu veidoja ceļotāji no Krievijas  (apkalpoto viesu skaits no Krievijas audzis par 19.3%), Somijas, Kanādas un Lietuvas. Finanšu pakalpojumu eksports turpināja mazināties.

Savukārt pakalpojumu imports pieauga par 9.0%. Pieaugumā būtiskāko devumu veidoja transporta (sevišķi, jūras, auto un gaisa transports) un finanšu, kā arī būvniecības pakalpojumi.

2. ceturksnī kopējie ES fondi Latvijas maksājumu bilancē ieplūda 185.9 milj. eiro apjomā,  pusgadā kopā  veidoja 469.2 milj. eiro, kas ir gandrīz puse no šogad kopumā gaidāmajām ES fondu ieplūdēm.

Pārejot pie norisēm maksājumu bilances finanšu kontā, dati par pārrobežu finanšu plūsmām 2017. gada 2. ceturksnī rāda, ka aktīvi ārvalstīs palielinājās nedaudz vairāk nekā starptautiskās saistības (attiecīgi par 667.4 milj. eiro un 590.9 milj. eiro). Sabiedriskajā sektorā ārvalstu aktīvi pieauga vairāk nekā saistības. Maijā un jūnijā Valsts Kase emitēja eiroobligācijas starptautiskajos finanšu tirgos, kas atspoguļojās valdības portfeļieguldījumu saistību pieaugumā. Tomēr, valdībai palielinot līdzekļu izvietošanu īstermiņa noguldījumos ārvalstu bankās, t.sk. ārvalstīs aizņemtos līdzekļus un Latvijas Bankai turpinot piedalīties monetārās politikas operācijās, aktīvu pieaugums ārvalstīs pārsniedza starptautiskās saistības.

Savukārt privātajā sektorā saistības pieauga vairāk nekā aktīvi ārvalstīs, ko noteica ārvalstu tiešo investīciju ieplūdes un vienas kredītiestādes piesaistītais finansējums. Kredītiestāžu sektorā bija vērojamas neto ieplūdes. Lai gan joprojām turpinās ārvalstu klientu noguldījumu kritums Latvijas kredītiestādēs, saistības palielināja vienas mātes bankas piesaistītais finansējums meitas bankai centralizētās likviditātes pārvaldības ietvaros. Kredītiestāžu aktīvi nedaudz samazinājās, lai gan palielinājās kredītiestāžu noguldījumi ārvalstīs, bet portfeļieguldījumi ārvalstīs turpināja samazināties, kas atspoguļo minēto ārvalstu klientu noguldījumu Latvijas kredītiestādēs samazinājumu. 2. ceturksnī ārvalstu tiešās investīcijas ieplūda 160.4 milj. eiro vērtībā, tādējādi pusgada laikā kopā sasniedzot 316.7 milj. eiro, kas vairāk nekā divreiz pārsniedz to ieplūdes pērnajā gadā kopumā. Visvairāk investīcijas ieplūda tirdzniecības, nekustamo īpašumu, būvniecības un finanšu jomās. Lielākās ārvalstu tiešo investīciju plūsmas bija no Lietuvas, Krievijas, un Luksemburgas.