2017. gada 3. ceturksnī tekošā konta deficīts bija 300.8 milj. eiro jeb 4.2% no IKP

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance kopš pērnā gada nogales turpina atspoguļot starptautiskās ekonomikas atjaunošanos. Piemēram, eiro zonas ekonomiskās pārliecības indekss (ESI) šā gada novembrī sasniedzis augstāko līmeni kopš 2000. gada oktobra, savukārt Eiropas Savienībā (ES) tas uzrāda augstāko līmeni kopš 2007. gada jūnija. Šāda ekonomiskā vide ārvalstīs ir labvēlīga Latvijas eksportam. Pieprasījuma nostiprināšanās ārvalstīs veicina arī globālo cenu pieaugumu. Tas ietekmē ne tikai Latvijas eksporta ienākumu kāpumu, bet arī importa pieaugumu, līdz ar izejvielu, ko Latvijā izmanto preču ražošanā, sadārdzināšanos. Preču importa kāpumu ietekmē arī investīciju ražošanas iekārtās atjaunošanās. Tas demonstrē, ka uzņēmēji, iespējams, kļuvuši pārliecinātāki un pamainījuši stratēģiju, pārejot no pagājušā gadā nogaidošās pozīcijas uz rīcību. Tādējādi 3. ceturksnī preču eksporta gada pieauguma temps bija 6.7%. Savukārt preču imports pieauga par 18.7%.

Ienākumi no pakalpojumu eksporta 2017. gada 3. ceturksnī turpināja pieaugt (8.8% gada pieauguma temps). Pieaugumu visbūtiskāk veicināja transporta, sevišķi autotransporta, pakalpojumu eksports. Palielinājās arī datorpakalpojumu un būvniecības pakalpojumu eksports – šajās pakalpojuma grupās eksports pieaug jau ilgāku periodu.

Būvniecības pakalpojumu eksports turpina pieaugt uz Zviedriju, Lielbritāniju, Vāciju, kā arī šogad tas ievērojami palielinājies uz Lietuvu.

Vērtējot braucienu pakalpojumus, 1. pusgadā kopumā viesu tēriņi bija mazāki nekā pagājušogad, savukārt 3. ceturksnī bija neliels pieaugums. Iebraukušo ārvalstu viesu skaits un viesu pavadītais laiks Latvijā kopumā turpina pieaugt. Pieaugumu visvairāk veicina iebraucēji no Krievijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas.

Arī pakalpojumu imports turpināja augt (10.3%). To galvenokārt veicināja transporta, sevišķi, gaisa, auto un jūras transporta pakalpojumu pieaugums.  

3. ceturksnī kopējie ES fondi Latvijas maksājumu bilancē ieplūda 94.5 milj. eiro apjomā,  trīs ceturkšņos kopā  veidoja 563.7 milj. eiro, kas ir puse no šogad kopumā gaidāmajām ES fondu ieplūdēm.

Pārejot pie norisēm maksājumu bilances finanšu kontā, dati par pārrobežu finanšu plūsmām atspoguļo, ka 3. ceturksnī aktīvi ārvalstīs auga mazāk (549.9 milj. eiro), nekā saistību pieaugums (741.0 milj. eiro).

3. ceturksnī finanšu resursu ieplūdi nodrošināja  ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) Latvijā finanšu, transporta un uzglabāšanas un apstrādes rūpniecības sektoros. ĀTI kopumā  ieplūda 393.8 milj. eiro (5.5% no IKP) vērtībā, visvairāk no Zviedrijas, Nīderlandes un Kipras, kas ir lielākā ceturkšņa ieplūde pēdējo gadu laikā.

Lai gan kredītiestāžu sektorā turpinājās ārvalstu klientu noguldījumu Latvijā samazinājums (lēnāks nekā iepriekšējos periodos), vienlaikus to finansēšanai  tika izmantoti aktīvi ārvalstīs, tādējādi tie saruka. Sabiedriskajā sektorā lielākās finanšu plūsmas noteica Latvijas Bankas piedalīšanās paplašinātajā aktīvu pirkšanas programmā Eirosistēmas monetārās politikas ietvaros, turpinot palielināt ārējos aktīvus.