2017. gada sākumā iekšzemes kopprodukta izaugsme paātrinās

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu IKP 2017. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieaudzis par 1.5% (salīdzināmajās cenās, sezonāli izlīdzināti dati). Tā ir pēdējā laika straujākā ceturkšņa izaugsme, un jau ir otrais ceturksnis pēc kārtas ar salīdzinoši spēcīgu ceturkšņa izaugsmi, kas sāk atspoguļoties arī pieaugošās gada pārmaiņās – salīdzinājumā ar 2016. gada 1. ceturksni IKP kāpis par 3.9% (veicot kalendāro izlīdzināšanu; arī neizlīdzinātos datos – par 3.9%). Tomēr jāatceras, ka ātro novērtējumu vēl koriģēs mēneša laikā ienākošie dati par tautsaimniecības nozaru attīstību.

Uz to, ka IKP izaugsme 1. ceturksnī varētu būt laba, iepriekš norādīja virkne faktoru. Proti, salīdzinoši labi rezultāti mazumtirdzniecībā, pozitīvs Eiropas Komisijas apkopotais uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītājs, labi nodokļu ieņēmumi, ārējās tirdzniecības dati un labi operatīvie dati lielā daļā eiro zonas valstu. Spriežot pēc operatīvajiem datiem, pēc ilgāka pārtraukuma situācija kļuvusi nedaudz labāka arī ostās un dzelzceļā. Nedaudz IKP izaugsmi piebremzēja (ceturkšņa pieaugumu vērtējot) apstrādes rūpniecība. Kā jau bija sagaidāms, pēc lieliskajiem rezultātiem 2016. gada nogalē nozare nedaudz atkāpās no iepriekš sasniegtajiem augstumiem, tomēr to ar uzviju kompensēja lielisks ceturksnis enerģētikā, precīzāk, – elektroenerģijas ražošanā (daļēji gan to ietekmēja sezonalitātes nobīde – pali nedaudz agrāk nekā ierasts).

Lielais nezināmais attiecībā uz gada sākumu bija būvniecības nozare. Atbilstoši CSP publicētajai informācijai, pēc ilgāka krituma šā gada 1. ceturksnī būvniecības apjomi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1. ceturksni ir kāpuši (par 8%). Te gan jāpatur prātā, ka 1.ceturksnis tradicionāli nozarei ir svārstīgs – apjomi ir mazi, un ir liela sezonas ietekme. Pagaidām nav spēcīgu indikāciju tam, ka Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektu īstenošana būtu sākusies lielos apjomos. Vismaz pagaidām to kompensē aktīvāka privātā sektora būvprojektu īstenošana (tirdzniecības platības, biroju ēkas, noliktavas un rūpnīcas), kuru finansējums nav saistīts ar ES struktūrfondu projektu realizāciju. Sagaidāms, ka gada otrajā pusē, aktivizējoties ES struktūrfondu finansēto objektu būvniecībai, nozares un ar to saistīto aktivitāšu kāpums kļūs būtiski straujāks.

Šā gada sākums iezīmē periodu, kad IKP izaugsmei, nesaskaroties ar jauniem satricinājumiem ārējā vidē, vajadzētu paātrināties un kādu laiku būt straujākai par pēdējos gados piedzīvoto. Tomēr jāatceras, ka šādai dinamikai ir ciklisks (labāka situācija ārējā vidē, ES struktūrfondu pieejamības atjaunošanās) raksturs, kas nav ilgtspējīgs un nebūt neliecina par tautsaimniecības strukturālu stiprumu. Ir nepieciešama arī tālāka rīcība tautsaimniecības konkurētspējas faktoru stiprināšanā. Tas attiecas gan uz nodokļu reformu, gan veselības un izglītības nozaru sakārtošanu, gan valsts pārvaldes reformu. Ekonomikas cikla augšupejas posms ir parasti nepateicīgs reformu veikšanai, jo tautsaimniecība un ienākumi aug, tādējādi rodas šķietamība, ka viss ir kārtībā. Turklāt jāņem vērā, ka spēju reformēt ietekmēs arī pašvaldību un Saeimas vēlēšanas. Der atcerēties, ka cikla augšupejas fāze nebūs mūžīga – jāstiprina arī ilgtermiņa potenciāla izaugsme.

IKP ātrais novērtējums apstiprina iepriekš izteikto Latvijas Bankas IKP prognozi – 2017. gadā IKP varētu augt par aptuveni 3.0% (pēc neizlīdzinātiem datiem). Tomēr aptverošāku vērtējumu par tautsaimniecības izaugsmes perspektīvām varēs sniegt pēc mēneša, kad CSP publicēs IKP rezultātu pilno izvērsumu – nozaru un izlietojuma komponenšu dinamiku.