2018. gada 1. ceturksnī tekošā konta pārpalikums bija 216 milj. eiro jeb 3.4% no IKP

Latvijas preču eksports turpina atspoguļot pozitīvus apstākļus starptautiskajā ekonomikā, lai gan eksporta izaugsme kļuva mērenāka, salīdzinot ar vidējo pieauguma tempu pērn. 1. ceturksnī  preču eksporta gada pieauguma temps bija 7.5% (9.2% pērn). Pieklājīgo izaugsmes tempu piebremzēja preču eksporta kritums martā. To galvenokārt noteica pērnā gada augstā bāze, sezonāla rakstura faktori (graudaugu eksportā) un transportlīdzekļu reeksporta kritums. Lai gan iekšzemē saražoto preču eksports turpināja pieaugt, šā gada 1. ceturksnī preču eksporta izaugsmi veicināja re-eksporta kāpums. Arī preču importa attīstībai bija līdzīga tendence, tas pieauga par 5.8%, kas ir lēnāk nekā pērn (13.3%). Preču importa izaugsmē noteicošā loma bija reālo apjomu gada pieaugumam. Importa palielināšanos arī 2018. gadā turpina noteikt investīciju aktivitāte, ES struktūrfondu pieejamība, kā arī privātā patēriņa kāpums.

Arī ienākumi no pakalpojumu eksporta 2018. gada 1. ceturksnī pieauga lēnāk (1.8% gada pieauguma temps), salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn (5.6%). To noteica transporta pakalpojumu eksporta sabremzēšanās. Savukārt pieaugumu veicināja telesakaru pakalpojumu un datorpakalpojumu, kā arī ārvalstu viesu tēriņu palielināšanās. Ārvalstu viesu tēriņu pieaugumu veicināja ārvalstu viesu skaita un viņu uzturēšanās ilguma kāpums par attiecīgi 15.3% un 14.3%, salīdzinot ar 1. ceturksni pērn.  Lielāko iebraucēju skaitu turpina veidot viesi no Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas un Lielbritānijas. Arī pakalpojumu imports turpināja augt (11.8%). To veicināja transporta, sevišķi gaisa transporta, kā arī telesakaru, datorpakalpojumu un informācijas pakalpojumu pieaugums.  

1. ceturksnī kopējie ES fondi Latvijas maksājumu bilancē ieplūda 372 milj. eiro apjomā,  visvairāk lauksaimniecības fondu veidā. Pēdējo pāris gadu laikā vērojama tendence, ka liela daļa lauksaimniecības fondu ieplūst tekošajā kontā gada sākumā, turpmākajos ceturkšņos ieplūstot mērenāk. ES fondu pieplūdums maksājumu bilancē kopumā gaidāms arī turpmākajos periodos.

Ārējo vidi turpmāk ietekmēs pēdējos mēnešos aktuālie notikumi, proti, pieauguši ģeopolitiskie, tirdzniecības tarifu, sankciju un politiskie riski.

Pārejot pie maksājumu bilances datiem par pārrobežu finanšu plūsmām, 2018. gada 1. ceturksnī aktīvi ārvalstīs, kā arī starptautiskās saistības samazinājās (attiecīgi par 1.8 mljrd. eiro un 2.3 mljrd. eiro). Finanšu resursu būtiskākās plūsmas atspoguļo kredītiestāžu sektors līdz ar ārvalstu klientu noguldījumu Latvijā samazinājumu 2.4 mljrd. eiro vērtībā. To atmaksai tika izmantoti portfeļieguldījumu aktīvi un citi kredītiestāžu aktīvi ārvalstīs. Šajā periodā samazinājās arī daļa valdības noguldījumu ārvalstīs, kurus veidoja pagājušā gadā aizņemtie resursi ārvalstīs, tos izmantojot  galvenokārt starptautisko parāda vērtspapīru saistību atmaksai.

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā ieplūda 157 milj. eiro vērtībā, saglabājot pagājušā gada vidējo ieplūžu līmeni vienā ceturksnī. Lielākās plūsmas bija tirdzniecības, nekustamo īpašumu, enerģētikas un būvniecības nozarēs visvairāk no Nīderlandes, Igaunijas, Krievijas un Vācijas.