2018. gads – nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes pieauguma gads

2018. gadā Latvijā turpināja palielināties nodarbinātība. Nodarbināto skaits pieauga par  14.6 tūkstošiem, kamēr bezdarbnieku skaits samazinājās tikai par 12.6 tūkstošiem. Kā tas iespējams? Lai gan kopējais iedzīvotāju skaits saruka, pagājušajā gadā būtiski samazinājās ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, arvien vairāk iedzīvotājiem iesaistoties darba tirgū. Pateicoties spēcīgai ekonomiskajai izaugsmei valstī, attīstība notika dažādos sektoros un bija izteikts uzņēmumu pieprasījums pēc jauniem darbiniekiem, kas tika meklēti dažādos veidos – gan pieņemot darbā bez darba esošos, gan konkurējot ar citiem darba devējiem, gan ik pa laikam aktualizējot iespējamos migrācijas jautājumus. Uzņēmējiem mēģinot piesaistīt darbiniekus, pērn bija vērojams arī salīdzinoši straujš vidējās algas pieaugums.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies jau devīto gadu pēc kārtas (2018. gadā tas bija 7.4%). Lai gan tas varētu likties daudz, jāatceras, ka bezdarba līmeni rēķina no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem – tiem, kas strādā vai meklē darbu. Ja skatās pret visu iedzīvotāju kopskaitu darbaspējas vecumā, darbu meklēja tikai katrs 19. iedzīvotājs. Cik daudz mums vēl ir resursu bezdarba līmeņa samazināšanai un ekonomiskās aktivitātes palielināšanai? Aptuveni 42 tūkstoši iedzīvotāju darbaspējas vecumā ir zaudējuši cerības atrast darbu vai būtu gatavi darbu sākt, bet to nemeklē – tas gan salīdzinājumā ar Latvijas iedzīvotāju kopējo skaitu ir diezgan zems rādītājs. Vēl jāpiemin, ka bezdarbam ir izteikti ģeogrāfisks raksturs, turklāt vairāk nekā 40% bezdarbnieku ir bez darba ilgāk par gadu. Šos cilvēkus iesaistīt darba tirgū, neskatoties uz dažādām nodarbinātības veicināšanas programmām, nav viegli, tomēr, iespējams, tieši viņiem ir nepieciešams lielākais atbalsts, jo īslaicīgam bezdarbniekam ar nesenu darba pieredzi bieži vien darbu atrast ir daudz vienkāršāk.

Lai gan vēl gaidām oficiālos migrācijas datus par pērno gadu, Centrālā statistikas pārvalde komentējusi, ka pagājušajā gadā migrācijas jomā joprojām esam "mīnusos". Atsevišķi uzņēmumi ir piesaistījuši  viesstrādniekus, un pamazām tiek atviegloti noteikumi kvalificētu ārzemju viesstrādnieku uzņemšanai (piemēram, atsevišķās profesijās ārvalstu speciālistam, lai strādātu Latvijā, vairs nav nepieciešama augstākā izglītība, bet pietiek ar atbilstošu darba pieredzi). Tomēr tuvākajos gados nav sagaidāms būtisks darbaspēka imigrācijas pieaugums, turklāt jāņem vērā, ka arī bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits mazinās un šis resurss darbaspēka papildināšanai nav bezgalīgs. Šādos apstākļos, gribot vai negribot, jādomā par produktivitātes palielināšanu un, kur iespējams un ekonomiski pamatoti, – darba automatizāciju.