2019. gada 4. ceturksnī tekošā konta deficīts bija 0.3% no IKP

Imports sarucis, reaģējot uz norisēm eksporta pusē, un tā ietekmē preču un pakalpojumu bilancē veidojies pārpalikums 1.0% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Taču, ārvalstu investoru gūtajiem ienākumiem saglabājoties augstiem, ienākumu kontos izveidojies deficīts (1.4% no IKP) noteicis arī tekoša konta deficītu 28 milj. eiro vērtībā jeb 0.3% no IKP.

2019. gadā kopumā tekošā konta bilances deficīts bija 163 milj. eiro jeb 0.5% no IKP.

Preču eksportu arī 2019. gada 4. ceturksnī turpināja nomākt ārējā pieprasījuma vājums, kas izpaudās gan eksporta vienības vērtības, gan apjomu kritumā. Līdzīgi kā ceturksni iepriekš, lielākie eksporta vērtības kritumi turpinājušies metālu, mehānismu un koksnes preču grupās, bet pozitīvi turpinājis pārsteigt lauksaimniecības produktu eksports. Savukārt preču importa vērtības kritums lielā mērā ir reakcija uz notikumiem eksporta pusē – eksporta preču ražošana bremzējas, investīcijas tiek atliktas, tādēļ sarucis starppatēriņa un kapitāla preču imports.

Neskatoties uz ārējās vides nenoteiktību, pakalpojumu eksporta pieaugums 2019. gada 4. ceturksnī noturējies straujš (7.7% salīdzinājumā ar 2018. gada pēdējo ceturksni), taču tas pilnībā neatspoguļo to, kas notiek "apakšā". Pirmkārt, pieaugumu lielākoties nodrošināja eksporta vērtības pieaugums būvniecības un biznesa pakalpojumu grupās. Otrkārt, liels devums pieaugumā ir autotransporta pakalpojumu eksportam, taču transporta nozare kopumā ir pārmaiņu posmā –  sarūkot ar tranzītu saistītām kravām, paredzami sarukusi arī jūras un dzelzceļa transporta pakalpojumu vērtība un attiecīgi transporta pakalpojumu vērtība kopumā pieaugusi minimāli (1.2%  pret 2018. gada 4. ceturksni). Papildus turpinājusi sarukt finanšu pakalpojumu eksporta vērtība – pēc strukturālajām pārmaiņām banku sektorā vēl nav skaidrs restrukturētās finanšu nozares eksporta potenciāls. Arī iepriekš straujāk augošais informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu eksports bremzējas telekomunikāciju eksporta vērtības krituma iespaidā.

Tekošā konta bilance, eksporta un importa gada pieauguma temps

Ienākumu kontu deficītu 2019. gada 4. ceturksnī noteica ārvalstu investoru ienākumi Latvijā, kur daļa tika izmaksāta investoram dividendēs, bet daļa tika reinvestēta uzņēmumā Latvijā. To nesedza  Eiropas Savienības fondu ieplūdes un pozitīva personisko pārvedumu bilance.

Maksājumu bilances finanšu kontā 4. ceturksnī lielākās finanšu plūsmas bijušas saistītas ar Latvijas Bankas rezervju pārvaldīšanu un dalību Eirosistēmas monetārās politikas operācijās, kā arī ar ārvalstu tiešajām investīcijām, tai skaitā arī reinvestētās peļņas veidā. Kopumā ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā 4. ceturksnī ieplūdušas 198 milj. eiro apmērā (2.5% no IKP). Lielākās ieplūdes nākušas no Zviedrijas, Igaunijas un Čehijas un bijušas tādās nozarēs kā operācijas ar nekustamo īpašumu, enerģētika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kā arī finanšu sektorā.