2023. gada inflācijas rēķinu mazina monetārā politika

Ja gada sākumā inflācija bija virs 20 %, gada nogalē tā jau ir zem 1 %. Decembrī inflācija Latvijā bija 0.6 %, pret iepriekšējo mēnesi cenām sarūkot par 0.8 %.

Daļa no šī inflācijas sarukuma ir saistīta ar salīdzinoši zemākām enerģijas cenām, tomēr nozīmīga ir bijusi arī monetārās politikas loma. Vai bez monetārās politikas cenas gada nogalē augtu lēnāk nekā gada sākumā? Noteikti. Tomēr inflācija būtu augstāka. Saskaņā ar Latvijas Bankas novērtējumu Eiropas Centrālās bankas procentu likmju paaugstināšanas rezultātā vidējā inflācija Latvijā 2023. gadā bija par 2 procentpunktiem zemāka nekā scenārijā bez šādas rīcības. Turklāt, atstājot šo jautājumu pašplūsmā un monetārajai politikai neiejaucoties, saglabātos papildu riski šādas augstākas inflācijas noturībai ilgākā laika periodā, kas nebūt nav kas tāds, ko mēs varētu cits citam vēlēt, Jauno gadu iesākot.   

2024. gada sākums parāda, ka tas ir gatavs piegādāt jaunus izaicinājumus. Pašlaik aktuāls ir jautājums par piegādes ķēžu apgrūtinājumiem Sarkanajā jūrā. Lai arī šie notikumi risinās gana tālu no Latvijas, tomēr caur šo ceļu plūst vairāk nekā desmitā daļa no pasaules tirdzniecības, daļa no tās arī ar galamērķi pie Latvijas ražotājiem, tirgotājiem vai patērētājiem. Šie ierobežojumi nozīmē ilgākus piegādes termiņus un papildu izmaksas.

Latvijas Banka prognozē, ka patēriņa cenas Latvijā 2024. gadā pieaugs par 2 %. Ja iepriekš cenu pieaugums lielā mērā balstījās enerģijas cenu pieaugumā, pašlaik tas ir dažādāks, vairāk saistīts ar algu pieaugumu, bet inflācijas straujāku pieaugumu piebremzē relatīvi vājāka ekonomikas izaugsme. Tomēr saglabājas riski, ka kādas norises pasaulē varētu atkal straujāk pasvārstīt arī atsevišķu produktu cenu izmaiņas.