2024. gada ekonomiskās norises vārdos un nevārdos
Šodien publicēti 2024. gada nogales iekšzemes kopprodukta (IKP) dati un varam "piezūmot" visa gada skatu. Jāteic, ka to caurvij drūms "vaibs". Arī gada noslēdzošajā ceturksnī ekonomika bijusi vāja – IKP saglabājies tādā pašā līmenī kā iepriekšējā ceturksnī.
Lielākās cerības uz straujāku spēcināšanos iepriekš saistīju ar privāto patēriņu un investīcijām. Eksporta izaugsmes izredzes ģeopolitisko norišu fonā saglabājās vājas, tomēr iespējamus pārsteigumus varēja sagādāt apjomīgās investīcijas apstrādes rūpniecībā 2024. gadā, kuras eksporta preču klāstu papildina arī ar jauniem produktiem.
Privātā patēriņa izaugsmes potenciāla pamatā bija pirktspējas uzlabošanās visa 2024. gada gaitā. Pirktspējas iedzīvināšanos lielākos izdevumos kavēja bažas par ģeopolitisko "bekgraundu" un vēlme atjaunot uzkrājumu līmeni. Dati par maksājumu karšu lietošanu, mazumtirdzniecības veikalu apgrozījums un noskaņojuma rādītāji liecināja, ka gada nogalē iedzīvotāji ir mazāk "besījušies" un ļāvušies lielākiem svētku tēriņiem, un tas varētu attiecīgi "kopīpeistoties" ņiprākā privātajā patēriņā. Šodien publicētie dati privātā patēriņa spēcināšanos neapstiprina, privātais patēriņš tāpat kā IKP fiksēts ar nemainīgu dinamiku.
Arī investīciju izaugsmi turpina "kancelēt" ģeopolitiskās norises un bažas par ekonomikas attīstību nākotnē. Eiropas Savienības "memberšipa" sniegtais apjomīgais fondu finansējums un aizņemšanās iespēju uzlabošanās līdz ar zemākām kredītu procentu likmēm rada pozitīvus stimulus investīciju kāpumam, tomēr arī ieguldījumu izaugsme 2024. gadā kavējās. Gada nogale nav bijusi izņēmums, un investīciju līmenis saglabājas zems. 2024. gadā ir vājinājusies būvniecības aktivitāte, bet vēl nozīmīgāk ir samazinājies kapitālpreču (ražošanas iekārtu, tranportlīdzekļu u.tml.) ievedums.
Arī eksportētāju iespējas "andelēt" preces un pakalpojumus ārvalstu tirgos 2024. gadā ir bijušas vājas, lai gan ceturkšņu pārmaiņās vērojams te kāpumus, te kritumus, bez acīm skaidri saskatāmas tendences. Tomēr apstrādes rūpniecības izlaide detalizētākā līmenī ļauj zināmas preču sektora pārmaiņas saskatīt. Neliels "spoileris": būvniecības sektora sen gaidītā sasparošanās, ļaujot cerēt, ka zemākais pieprasījuma un ražošanas apjomu punkts ir aiz muguras un "atfrendotie" būvniecības preču ražotāji ārējos tirgos tiks "atbloķēti". Arī eksportā 4. ceturksnī fiksēts kāpums, un to turklāt veicinājis gan preču, gan pakalpojumu sektors.
Vienīgā izlietojuma komponente, kura ir stabili turpinājusi augt arī 2024. gadā un to turpinājusi 4. ceturksnī, ir sabiedriskais patēriņš. Vai to nekāda ģeopolitiskās "vaimanoloģijas" liga nav skārusi un valdība varēja bez bažām kāpināt izdevumus? Tā gluži nav. Lai gan par daudzu izdevumu pozīciju kāpinājumu tiešām rodas jautājums, vai to šobrīd varam atļauties, skaidrs, ka aizsardzības izdevumu pieaugums tomēr arī ir saistīts ar ģeopolitisko situāciju un ir pamatots.
Kā kopumā redzam, IKP attīstības faktoriem šobrīd vairāk ir "biheiviorāls" raksturs un to ierobežo nenoteiktības fons – galvenokārt globālā aina, tomēr iekšpolitiskie "galerti" iedzīvotāju un investoru satraukuma mazināšanā šobrīd nekādi nepalīdz. Kamēr situācija ir šāda, "ekspektēt" strauju izaugsmi jau tuvākajā laikā ir pāragri.
Autores piebilde – ja kādus nevārdus tekstā bija grūti saprast, tad te ( Latviski vārdi. Ko lietot nevārdu vietā? | Latviešu valodas attīstības kopa) var atrast tulkojumus, lai gan jāteic, ka daudzi tulkojumi ir krietni mazāk saprotami par nevārdiem. Vēl ar pārsteigumu var secināt, ka pēdiņās kā nevārdi būtu liekami arī daudzi ikdienā nudien lietoti vārdi.
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa