3. ceturksnī strauji pieaugušas ārvalstu tiešās investīcijas

Sarūkot preču importa vērtībai, salīdzinoši zemāks bijis arī tirdzniecības bilances deficīts, taču tas šoreiz nebija noteicošais faktors tekošā konta bilancē. To ietekmēja sākotnējo ienākumu radītais deficīts, īpaši – jau iepriekš novērotā ārējo investoru tiešo ieguldījumu peļņa.

Neskatoties uz 3. ceturksnī sarūkošo preču importa vērtību (-1.1% gada laikā) un preču eksporta vērtības pieaugumu (4.4%), preču tirdzniecības bilances deficīts saglabājies augstāks nekā gadā vidēji un veidoja -9.1% no IKP. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, importa vērtības sarukumu galvenokārt noteica mehānismu, satiksmes līdzekļu un minerālproduktu preču grupas, ko ietekmēja reeksporta plūsmu sarukums, cenu izmaiņas. Savukārt preču eksporta izaugsme balstījās uz pieaugumu lauksaimniecības, ķīmiskās rūpniecības un pārtikas produktu grupās. Atsevišķas grupas, piemēram, minerālprodukti, koksne un mehānismi piedzīvoja vērtības kritumu.

Līdzīgi kā pēdējā gada laikā, arī trešajā ceturksnī ārvalstu investoru ieguldījumu izmaksāto dividenžu un reinvestētās peļņas apmēri turējušies augstā līmenī un sākotnēju ienākumu kontā bijušas starp lielākajām plūsmām, kas uztur bilances deficītu. Tas liecina par ārvalstu kapitāla uzņēmumu labu pelnītspēju, neskatoties uz straujo darbaspēku izmaksu kāpumu tautsaimniecībā.

Finanšu kontā 2019. gada 3. ceturksnī sarucis aktīvu apmērs (-18 milj. eiro), savukārt pieaudzis saistību apmērs (355 milj. eiro), kas neto izteiksmē nozīmējis finansējuma pieplūdumu. Aktīvi sarukuši galvenokārt īstermiņa noguldījumu un portfeļieguldījumu veidā, bet saistības pieaugušas galvenokārt pret ārējiem tiešajiem investoriem.

Ārējās tiešās investīcijas Latvijā 2019. gada 3. ceturksnī bijušas 397 milj. eiro jeb 4.9% no IKP. Tas ir ievērojami vairāk nekā vidēji pēdējos gados un īpaši neraksturīgi saistībā ar pastāvošo ārējas vides nenoteiktību.