3. ceturksnī tekošā konta deficīts bija 190.3 milj. eiro

2015. gada 3. ceturksnī tekošā konta deficīts bija 190.3 milj. eiro (3.0% no iekšzemes kopprodukta (IKP)). 3. ceturkšņa deficīta palielināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (148.3 milj. eiro jeb 2.4% no IKP) galvenokārt noteica sākotnējo ienākumu konts. Tas bija negatīvs otro ceturksni pēc kārtas un 3. ceturksnī turpināja palielināties saistībā ar mazākām Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma ieplūdēm.

3. ceturksnī preču bilances deficīts bija 614.8 milj. eiro jeb 9.6% no IKP (2. cet. 593.2 jeb 9.8% no IKP). Preču eksports un imports salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga vienlīdz strauji (attiecīgi par 4.1% un 4.0%). Preču grupas, kurās bijis lielākais eksporta kāpums, ir dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti, tekstilmateriāli, pārtikas rūpniecības ražojumi, tauki un eļļas, un augu valsts produkti. Savukārt preču grupas, kurās bijis lielākais importa kāpums, ir pārtikas rūpniecības ražojumi, ķīmiskās rūpniecības ražojumi un tekstilmateriāli.

Pakalpojumu ārējās tirdzniecības pozitīvais saldo (453.3 milj. eiro jeb 7.0% no IKP) turpināja pieaugt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (440.8 milj. eiro jeb 7.3% no IKP), ko veicināja galvenokārt ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā.

Sākotnējo ienākumu negatīvais saldo ir palielinājies līdz  87.9 milj. eiro jeb 1.4% no IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (29.6 milj. eiro jeb 0.5% no IKP). Negatīvā saldo pieaugumu ietekmēja tas, ka 3. ceturksnī praktiski neieplūda sākotnējo ienākumu kontā uzskaitāmie ES Lauksaimniecības fondu līdzekļi, savukārt reinvestētās peļņas un dividenžu negatīvais saldo saglabājās 2. ceturkšņa līmenī.

Otrreizējo ienākumu pozitīvais saldo 59.2 milj. eiro jeb 0.9% no IKP 3. ceturksnī palielinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (33.7 milj. eiro jeb 0.6% no IKP), ko veicināja saņemto personisko un citu kārtējo pārvedumu pieaugums. 

Kapitāla konta pozitīvais saldo 141.4 jeb 2.2% no IKP samazinājās (2. cet. 253.3 milj. eiro jeb 4.2% no IKP). Šīs pārmaiņas noteica ES fondu līdzekļu, kas paredzēti investīcijām, plūsmu sarukums šajā ceturksnī.

Finanšu konta saldo 3. ceturksnī bija negatīvs (136.4 milj. eiro jeb 2.1% no IKP). To lielā mērā ietekmēja Latvijas valdības emitēto vērtspapīru pieaugums (494.8 milj. eiro), kā arī turpinājās ārvalstu tiešo investīciju ieplūde Latvijā (158.7 milj. eiro jeb 2.5% no IKP). Lielākās investīciju plūsmas tika saņemtas no Kipras, Igaunijas un Luksemburgas. Samazinājās Latvijas kredītiestāžu ieguldījumi ārvalstu emitētajos parāda vērtspapīros, un vienlaikus saruka arī piesaistītie noguldījumi no nerezidentiem.

Attēls. Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP