Algas aug, iedzīvotāju pirktspēja atgūstas

Pieaugums ir zemāks nekā 1. pusgadā, taču, ņemot vērā nelielu bezdarba kāpumu šā gada 3. ceturksnī, būtisku inflācijas kritumu un negatīvās iekšzemes kopprodukta pārmaiņas 1.-2. ceturksnī, lēnāks algu kāpums bija sagaidāms.

Tomēr vidējās nominālās algas pieauguma temps joprojām saglabājas augsts, un inflācija šobrīd ir atkāpusies. Abu faktoru ietekmē pieaug reālās algas un iedzīvotāju pirktspēja, kas bija stipri cietusi 2022. gadā straujās inflācijas dēļ. Turklāt šā gada 3. ceturksnī reālās algas pieaugums jau nav vairs tik simbolisks, kā bija pirms ceturkšņa, – nominālās algas kāpums ir straujāks nekā inflācija, kas ļaus iedzīvotājiem vairāk patērēt vai veidot uzkrājumus.

Tāpat kā šā gada sākumā, arī no 2024. gada tiks palielināta minimālā alga līdz 700 eiro, kas palīdzēs mazināt ienākumu nevienlīdzību un nodrošināt iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem savas pamatvajadzības. Lai arī minimālās algas kāpums būs zemāks nekā šogad, tas skars lielāku nodarbināto skaitu, kas radīs arī lielākus izdevumus darba devējiem, īpaši nozarēs, kur algas ir vēsturiski zemas.

Tomēr darbinieku trūkums saglabājas būtisks faktors Latvijas darba tirgū, tāpēc darba devēji var būt ieinteresēti saglabāt esošos darbiniekus uzņēmumos. Vidējā termiņā gaidāmā ekonomikas atkopšanās pēc krīzes arī kāpinās pieprasījumu pēc darbiniekiem, kura dēļ darbinieku trūkuma apstākļos algu kāpums saglabāsies noturīgi augsts.

No 2025. gada tiks ieviesta arī minimālās algas aprēķināšanas metodoloģija, lai palielinātu ienākumu līmeni mazāk atalgotiem nodarbinātiem. Savukārt inflācijai jāatgriežas tuvu 2 % vidējā termiņā, un tā vairs neapdraudēs iedzīvotāju pirktspēju.