Algas aug strauji, pirktspēja iepaliek

2022. gada nogale ir noslēgusies ar salīdzinoši augstu algu kāpumu. Par spīti tam, iedzīvotāju pirktspēja turpina rukt, jo inflācija joprojām pārsniedz algu pieauguma tempu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 4. ceturksnī algu gada kāpuma temps bija 8.0%, vidējai bruto algai sasniedzot 1443 eiro. Savukārt vidējā alga 2022. gada laikā bijusi 1373 eiro, kas ir par 7.5% vairāk nekā pirms gada.

Sabiedriskajā sektorā algu kāpums bija saistīts ar valdības iepriekš pieņemtajiem lēmumiem palielināt izdevumus gan skolotāju algām, gan pašvaldību un ministriju energoatbalstam. Ņemot vērā ne tikai to, ka iedzīvotāju pirktspēja mazinās, bet arī izteiktu darbinieku trūkumu vairākās nozarēs sabiedriskajā sektorā, ir svarīgi saglabāt konkurētspējīgas algas.  Neskatoties uz to, ka privātais sektors turpināja pielāgoties augstākam izdevumu līmenim un tā iespējas celt algu ir ierobežotas, tirgus saspringtības dēļ algas palielinājās salīdzinoši strauji. 2022. gada pēdējā ceturksnī privātā sektora uzņēmumi gatavojās arī minimālās algas palielināšanai no 2023. gada, tas radīja ietekmi uz izmaksu līmeni tajās nozarēs, kurās minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir augsts. Šo nozaru uzņēmumiem, iespējams, jāpārskata izdevumi vai jālemj par investīcijām, lai saglabātu konkurētspēju.

Salīdzinoši zems bezdarba līmenis joprojām ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina algu kāpumu, bet tā efekts ir mazāks cenu pieaugumam. Ja minimālās algas palielinājums palīdzēs viszemāk atalgotajiem iedzīvotājiem saglabāt ienākumu pirktspēju, tad citām iedzīvotāju grupām 2023. gads pašlaik neapsola pozitīvas pārmaiņas, kamēr vien inflācija turēsies augstā līmenī, kā jau bija pērn secināts.