Algas pirktspējas kāpums – pārliecinošākais kopš 2008. gada
Atbilstoši prognozētajam, algas pirktspējas pieaugumu otrajā ceturksnī noteikusi sarūkošā inflācija, kamēr atalgojuma kāpums joprojām mērens . 2012.g. 2. ceturksnī vidējā bruto alga par pilnas slodzes darbu latu izteiksmē bija par 3.7% lielāka nekā pirms gada, atalgojuma kāpumam saglabājoties stabilam jau divu gadu garumā. Tomēr nozīmīgi palēninoties patēriņa cenu kāpumam (2. ceturksnī gada inflācija bija vien 2.3%), par saņemto algu nopērkamais preču un pakalpojumu apjoms pieauga (gada laikā – par 1.5%). Tas ir pārliecinošākais algas pirktspējas pieaugums kopš 2008. gada un tas ir viens no faktoriem, kas nosaka noturīgu mazumtirdzniecības apgrozījuma dinamiku. Paredzams, ka algas pirktspēja turpinās pieaugt arī turpmāk.
Privātajā sektorā vidējā atalgojuma kāpums ir pierimis: augstā bezdarba apstākļos jaunpieņemtajiem darbiniekiem var piedāvāt zemāku atalgojumu nekā uzņēmumā vidēji, un tas nobīda vidējās algas statistiku uz leju. Savukārt sabiedriskajā sektorā atalgojuma kāpums paātrinājies, jo atsevišķām darbinieku grupām daļēji tiek kompensēti krīzes laikā veiktie būtiskie algas samazinājumi. Tomēr pašlaik nekas neliecina, ka būtu sākusi akumulēties kāda algas disproporcija, kas ilgtermiņā varētu novest pie nelabvēlīgām sekām: ceturkšņa un pat gada pieauguma tempus galvenokārt nosaka bāzes efekti, proti, tiek kompensēts straujāks nekā parasti atalgojuma kāpums vai kritums iepriekšējos periodos. Lai gan arī šajā reizē varētu sagaidīt mediju virsrakstus: "Vidējā alga sabiedriskajā sektorā joprojām ir augstāka nekā privātajā!", nekā sensacionālā šeit nav: tiešā veidā privātā un sabiedriskā sektora algas nav salīdzināmas šo sektoru struktūras atšķirību un ēnu ekonomikas izplatības dēļ.
Lai reālās algas kāpums būtu uzturams ilgtermiņā un nepasliktinātu tautsaimniecības konkurētspēju, tam ir jābalstās uz darba ražīguma pieaugumu. Patlaban algas un darba ražīguma līdzsvars saglabājas un 2006. – 2008. gadā izveidojies algas atrāvums no produktivitātes ir noslēgts. Riski, ka algas kāpums var pārsniegt produktivitāti, galvenokārt saistāmi ar (lēni) augošām uzņēmēju sūdzībām par darbaspēka trūkumu (visvairāk joprojām būvniecībā). Tomēr vairāki faktori šoreiz neļaus darbaspēka trūkumam izpausties tautsaimniecības konkurētspējai bīstamā mērogā. Pirmkārt, patlaban darbaspēka trūkums nav visaptverošs (kā tas bija 2006.-2007. gadā), bet pietrūkst tieši augstas kvalifikācijas speciālistu. Tas palielina motivāciju cilvēkiem apgūt jaunas zināšanas un prasmes, lai kļūtu par šādu augsti pieprasītu speciālistu; un tautsaimniecības mērogā tas ne tikai veicina vidējo darba ražīgumu, bet arī mazina šādu speciālistu iztrūkumu. Otrkārt, ir vairāki indikatori, kas uzrāda emigrācijas pierimšanu un reemigrācijas pieaugumu (piemēram, šeit).
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa
Līdzīgi raksti
Komentāri ( 4 )
"Vidējā alga sabiedriskajā sektorā joprojām ir augstāka nekā privātajā!", nekā sensacionālā šeit nav: tiešā veidā privātā un sabiedriskā sektora algas nav salīdzināmas šo sektoru struktūras atšķirību un ēnu ekonomikas izplatības dēļ!!!!
Šis salīdzinājums, Krasnopjorova kungs ir nekorekts! Kā zināms, darbaspēka tirgū valda pieprasījuma/piedāvājuma princips un sabiedriskais sektors barojas no privātā nopelnītās naudas. Šada valsts/sabiedriskā sektora algu atrautība no privātā rada nevajadzīgu spiedienu uz nodokļiem. Ir nekorekti norādīt uz ēnu ekonomiku privātā sektorā, it sevišķi pēc tiesas priekšsēdētāja skandāla. Kā uzņēmēji var zināt, ka LB nav "mirušās dvēseles"? Cik daudz "neaizstājamo" strādā n-tos amatos? Kapēc zem valsts kontrolētiem uzņēmumiem ir saformēta massa ar "ārpakalpojumiem" - mikrouzņēmumiem un ne tikai? Vai augstas valsts amatpersonas, tai skaitā LB nepiesedz nodokļu atmazgāšanas shēmas caur ofšoriem??? Un vai šīs shēmas neizmanto valsts un "sabiedriskie" uzņēmumi, kurus nez kāpēc, pieskaita pie privātajiem. Vidusmēra privātajam ir jāpadomā, kāpēc no darbinieka izmaksās iztērētiem 1000 ls ir 460 jāatdod valstij, kamēr ar viņu konkurējošam Vācietim zem 200ls. Varbūt tomēr Latvijas nodokļu sistēma ir greiza?? Bet Rimšēvica kungs lobē PVN samazinājumu nevis darbaspēka nodokļu izlīdzināšanu, kaut vai Baltijas valstu starpā....
p.s.Lūdzu neņemt personīgi un neapvainoties par maniem pieņēmumiem, tie ir tikpat nekorekti kā jebkuri citi, kas nav balstīti faktos un nodoti tiesībsargājošām instancēm.
Paldies par emocionālo komentāru! Manuprāt, tas ir "ticības jautājums": vai nu mēs ticam, ka apkārt ir zagļi, un tad nav vērts pašam būt citādākam, vai nu mēs sev uzliekam augstu tikumības mērķi un tad visam pārējām nav nekādas nozīmes. Par LB varu pateikt tikai visu labāko, par visiem citiem – mums nekad nebūs pilnīgās informācijas. Un tad ir dilemma – kāda no 2 ticībām ir labāka? Manuprāt, tā, kas var pašu cilvēku motivēt uz labāku rezultātu.
Paldies par atbildi. Es cenšos ticēt labajam un arī maksāt nodokļus. Manā uzņēmumā vidējā alga ir mazliet virs nosauktā. Tieši tādēļ mani aizskāra norāde, ka privātajā sektorā ēnu ekonomika ir plašāk izplatīta nekā sabiedriskajā un algas šais sektoros nav salīdzināmas. Lūdzu turpmāk, bez pierādījumiem, nepaužiet viedokli, ka privātais sektors ir negodīgāks par valsts un sabiedrisko! Lai Jums jauka diena!
Saskaņā ar Valsts Darba Inspekcijas informāciju, visvairāk ēnu ekonomika izplatīta individuālos pakalpojumos (pašlaik) un būvniecībā (vēsturiskā līdere) - pēdējā zinā par šo bija BBS, 27. augustā. Ir daudz uzņēmumu, kas godīgi maksā nodokļus. Bet pārkāpumi visbiežāk tiek atklāti šajās nozarēs, un tā kā tie lielākoties pieder pie privātā sektora, sanāk, ka privātajā sektorā vidēji ēnu ekonomika izplatīta vairāk.