Algas pirktspējas kāpums tālāk veicinās privāto patēriņu

Vidējās algas gada kāpuma neliels paātrinājums 2. ceturksnī (līdz 4.7% nominālai bruto algai un līdz 5.2% reālai neto algai) vērtējams kā kārtējais tautsaimniecības atlabšanas apliecinājums. Tas ir noticis galvenokārt uz privātā sektora rēķina, kas jau trīs gadus pēc kārtas nodrošina visai strauju nodarbinātības kāpumu.

Atbilstoši prognozētajam, vidējā mēneša alga pirms nodokļiem par pilnās slodzes darbu ir pārsniegusi pirmskrīzes periodā panāktos 500 latus. Par pēcnodokļu algu iegūstams preču un pakalpojumu daudzums, proti, algas pirktspēja, vien par dažiem latiem atpaliek no pirmskrīzes līmeņa, un sasniegs to jau 2014. gadā. Zīmīgi, ka pašreizējais algas kāpums, atšķirībā no "burbuļlaikos" piedzīvotā, ir ilgtspējīgs un ar darba ražīgumu pamatots: tas nerada inflācijas strauja pieauguma un konkurētspējas krituma riskus.

Nedroša ārējā pieprasījuma un "Liepājas metalurga" nedienu periodā par iekšzemes kopprodukta (IKP) galveno dzinējspēku izvirzījies privātais patēriņš. Lai gan sava artava privātā patēriņa pieaugumā varētu būt arī piesardzības uzkrājumu mazināšanai, savukārt mazumtirdzniecību vēl ietekmē Krievijas tūristu tēriņi, galvenais faktors nenoliedzami ir darba samaksas un nodarbinātības kāpums.

Mazas un atvērtas ekonomikas situācijā privātā patēriņa spēja noturēt Latvijā straujāko IKP kāpumu 28 ES dalībvalstu vidū nav bezgalīga, tomēr 2. ceturkšņa algas dati ļauj arī turpmākajos mēnešos sagaidīt izteikti augšupejošu mazumtirdzniecības un privātā patēriņa dinamiku.

Attēls. Reālā privātā patēriņa un neto darba samaksas fonda indekss (2005.g. 1.cet. = 100)

Avots: CSP dati, autora aprēķins

*2013.g. 2.cet. prognozētā vērtība, ņemot vērā šodienas algu datus.