Algu kāpums joprojām ir straujāks sabiedriskajā sektorā

Iedzīvotāju pirktspēja turpina pieaugt straujā algu kāpuma un zemās inflācijas dēļ. Vājā ekonomiskā aktivitāte šī gada 2. ceturksnī var palēnināt algu pieaugumu turpmāk, taču zemās inflācijas apstākļos iedzīvotāju pirktspējas pieaugums saglabāsies. Turklāt zems bezdarba līmenis un nepietiekams darbaspēka piedāvājums ir šķērslis uzņēmējiem atrast jaunus darbiniekus. Par darbaspēku ir jākonkurē, un viens no veidiem ir piedāvāt augstāku algu.

Salīdzinoši straujāks 2. ceturksnī bija algu pieaugums sabiedriskajā sektorā, kurā arī vidējās algas vērtība jau veselu gadu pārsniedz vidējo algu privātajā sektorā. Straujš algu kāpums sabiedriskajā sektorā rada bažas arī valdībai, kura sākusi diskusijas par publiskā sektora algu kāpuma ierobežošanu. Pārāk straujš algu kāpums rada riskus valsts konkurētspējai arī tad, ja sabiedriskajā sektorā algas pieaug straujāk nekā privātajā. Agri vai vēlu sabiedriskā sektora algu pieaugums sāks ietekmēt arī privāto sektoru, kurš ir ieinteresēts saglabāt konkurētspējīgas algas Latvijas darba tirgū, lai nodrošinātu sevi ar darbaspēku. Taču tā kā produktivitāte joprojām nepieaug tik strauji kā algas, uzņēmumiem palielinās izmaksas, kuras tie nespēj nosegt ar augstāku izlaidi un produkcijas realizēšanu.

2025. gadā tiek plānota arī minimālās algas reforma. Lai gan likumprojekts joprojām ir saskaņošanā Ministru kabinetā un tika izvirzīti vairāki piedāvājumi minimālās algas aprēķināšanas kārtībai, minimālā alga, visticamāk, tiks palielināta arī nākamgad. Minimālā alga, visticamāk, tiks piesaistīta pie vidējās algas kā procentuālā daļa, tāpēc, pieaugot vidējai algai valstī, roku rokā mainīsies arī minimālā alga. Šāda metodoloģija nodrošina godīgāku atalgojumu mazāk pelnošiem darbiniekiem, kā arī padara minimālo algu salīdzināmu ar citām Eiropas valstīm, kur arī stāsies spēkā šī reforma.