Algu kāpums kļūst mērenāks

Par algu kāpuma palēninājumu jau iepriekš liecināja vairāki ekonomiskie rādītāji. Viens no tiem bija neliels atslābums darba tirgū 2023. gada nogalē un 2024. gada sākumā, kad uzņēmēji kļuva piesardzīgāki jaunu darbinieku meklēšanā un mazāk uzņēmēju uzskatīja darbaspēku par ierobežojošu faktoru. Tas mazināja spiedienu uz algām. Turklāt 2024. gada 1. ceturksnī bija vērojams pieaugums gan ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā, gan bezdarba līmenī, kas nedaudz palielināja brīvos darbaspēka resursus darba tirgū. Arī inflācija jau kādu laiku saglabājas zema un nerada ievērojamu ietekmi uz algām.

Stājoties spēkā Eiropas Komisijas direktīvai 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām, Latvijas valdībai šogad būs jālemj par minimālās algas aprēķināšanas metodoloģiju un termiņiem, kad minimālā alga tiks pārskatīta un pārrēķināta nākotnē. Direktīva nodrošinās godīgākas minimālās algas starp Eiropas Savienības valstīm, jo katrā valstī tās kļūs relatīvas, tas ir, būs piesaistītas pie kāda rādītāja, piemēram, vidējās algas. Pēc direktīvas noteikumiem, minimālajām algām jātiek pārrēķinātām vismaz reizi divos gados, kas veicinās stabilāku ienākumu pieaugumu mazāk turīgākiem darba ņēmējiem un palīdzēs pasargāt sabiedrību no ienākumu nevienlīdzības pieauguma.

Gan ar minimālo algu saistītās pārmaiņas Latvijas likumdošanā (minimālā mēneša alga Latvijā tika palielināta gan 2023., gan 2024. gadā un patlaban sasniedz 700 eiro), gan straujš algu kāpums 2023. gadā paaugstināja darbaspēka izmaksas uzņēmumiem, ietekmējot to konkurētspēju. Pieaugoša plaisa starp produktivitāti un reālo algu kāpumu ierobežo uzņēmēju iespējas kāpināt algas arī turpmāk. Tomēr uzņēmēju lēmumus ietekmē arī makroekonomiskā vide. Pamazām darba tirgū atsākās tendences, kas palielina priekšrocības darba ņēmējam, kā arī šogad gaidāmie uzlabojumi ārējā vidē palielinās ekonomisko aktivitāti. Šo iemeslu dēļ būs vairāk izjūtams darbaspēka trūkums un uzņēmēju konkurēšana par darbiniekiem atkal pastiprināsies.