Algu kāpumu sekmē uzņēmumu vajadzība piesaistīt darbiniekus

Lai gan gada sākumā vidējās darba samaksas pieauguma temps ir samazinājies, privātajā sektorā algu kāpums joprojām ir stabils, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par darba samaksu 1. ceturksnī. Tas norāda, ka arī darba samaksa nav paguvusi reaģēt uz Latvijas tautsaimniecības sabremzēšanos 1. ceturksnī.

2019. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa attiecībā pret 2018. gada 1. ceturksni ir pieaugusi par 7.8%. Salīdzinājumam – 2018. gadā visos ceturkšņos vidējās darba samaksas pieaugums pret attiecīgo periodu iepriekšējā gadā bija virs 8%. 

Vidējo atalgojumu publiskajā sektorā ietekmē lēmumi palielināt darba samaksu atsevišķu nozaru darbiniekiem. Piemēram, ar šī gada 1. ceturksni palielināts atalgojums ārstniecības personām, tiesnešiem un prokuroriem. Rezultātā mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā gada laikā ir pieaugusi par 6.8% (vispārējā valdības sektorā – par 6.7%).

Savukārt privātajā sektorā atalgojumu ietekmē ne tik daudz politiski lēmumi, kā uzņēmumu vajadzība piesaistīt darbaspēku, balstoties uz tirgus principiem. No vienas puses, konkurence par darbiniekiem liek uzņēmumiem palielināt atalgojumu, lai piesaistītu jaunus darbiniekus un noturētu esošos. No otras puses – iekšzemes kopprodukts šī gada 1. ceturksnī ir samazinājies un arī turpmāk izaugsmes tempi nebūs tik augsti kā iepriekš. Dati par atalgojumu šī gada 1. ceturksnī liecina, ka gada laikā visstraujākais mēneša vidējās darba samaksas kāpums bijis privātajā sektorā – par 8.4%. Tātad, šajā periodā lielāka ietekme bijusi konkurencei par darbiniekiem. Tas skaidrojams ne tikai ar uzņēmumu vēlmi noturēt un piesaistīt darbiniekus, bet arī algu neelastību īstermiņā, tādēļ paredzams, ka vidējās algas pieauguma tempi tomēr samazināsies, bet tas notiks turpmākajos periodos.

Lai gan atalgojuma kāpums palielina iedzīvotāju pirktspēju un uzlabo iedzīvotāju labklājību, tas rada arī riskus tautsaimniecības attīstībai ilgtermiņā. Eurostat apkopotie dati rāda, ka 2018. gada 4. ceturksnī Latvijā bija viens no lielākajiem darbaspēka izmaksu pieaugumiem Eiropas Savienībā. Salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, darbaspēka stundas izmaksas Latvijā pieauga aptuveni četras reizes straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Lai gan absolūtajās vienībās (eiro) darbaspēka izmaksas Latvijā joprojām ir vienas no zemākajām Eiropas Savienībā, šāda tendence norāda uz to, ka konkurēt ārvalstu tirgos ar zemākām ražošanas izmaksām kļūst arvien grūtāk, īpaši darbaspēka ietilpīgo preču un pakalpojumu ražošanā.

Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem jāpalielina pievienotā vērtība un efektivitāte. Ir jādomā vairāk par to, kā ar esošajiem darbiniekiem saražot vairāk vai kā panākt, ka klienti ir gatavi par mūsu produktiem maksāt vairāk. To var panākt, piesaistot gudrus, radošus un attiecīgi – labi atalgotus darbiniekus, kas ar inovāciju palīdzību radīs preces un pakalpojumus ar ārpuscenas konkurētspējas priekšrocībām. Piemēram, Dānijā ir viena no augstākajām vidējām neto algām un augstākās darbaspēka izmaksas Eiropas Savienībā, tomēr Dānijas uzņēmumu produktus pērk klienti arī valstīs ar zemāku ienākumu līmeni. Tas iespējams tādēļ, ka uzņēmumi rada pieprasītus augstas pievienotās vērtības produktus, kurus turklāt tie spēj saražot efektīvi. Augstā produktivitāte rada priekšnosacījumus spējai maksāt lielākas algas darbiniekiem un ieguldīt vairāk līdzekļu produktu turpmākā attīstībā. 

Produktivitātes uzlabošana, bez šaubām, nav vienā dienā vai pat gadā risināms jautājums. Tas jāskata kopā ar izglītības, zinātnes, nodokļu politikas un citām jomām, tomēr produktivitātei ir jābūt kā privātā, tā publiskā sektora dienaskārtībā.