Algu un ražīguma plaisa Latvijā mazinājusies visstraujāk Baltijas valstīs; tas ļauj augt attiecīgām nozarēm

Vienas stundas darbaspēka izmaksu gada kritums 2010. gada 2. ceturksnī bija līdzīgs kā 1. ceturksnī, proti, 9.6%. Līdzīgi kā iepriekš darbaspēka izmaksas mazinājušās nedaudz straujāk par darba samaksu: beidzoties darbinieku samazināšanas vilnim, saruka atlaišanas pabalstu apjoms, turklāt straujāk par darba samaksu mazinājās arī atvaļinājuma nauda, darbnespēju lapu apmaksa, kā arī darba devēju brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Viens no galvenajiem Latvijas iekšējās tautsaimniecības nelīdzsvarotības avotiem - iepriekšējos gados uzkrātā plaisa starp algām un darba ražīgumu - 2010. gada 2. ceturksnī ir ievērojami mazinājusies, tādējādi algas ir pietuvojušās darba ražīgumam atbilstošam līmenim. Tādējādi Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja uzlabojās, kas savukārt atsaucās uz tautsaimniecības attīstību: lejupslīdes zemākais punkts ir pārvarēts un ekonomiskā aktivitāte aug. Kā zināms, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka iekšzemes kopprodukta sezonāli izlīdzinātās ceturkšņa pārmaiņas 2010. gada 2. ceturksnī bija pozitīvas jau otro ceturksni pēc kārtas.

Plaisa starp algām un darba ražīgumu pavērās 2006. gada otrajā pusē un pletās plašāka līdz pat 2008. gada beigām^[1]. To var interpretēt arī kā iekšējā pieprasījuma pārsvaru pār piedāvājumu, kas rada augšupvērstu spiedienu uz inflāciju. Nākamā pusotra gada laikā algu un ražīguma plaisa ievērojami saruka, gan samazinoties darba samaksai, gan - kas jo īpaši nozīmīgi - pieaugot darba ražīgumam.

Tajā pašā laikā vērojamas būtiskas atšķirības algas un ražīguma plaisas dinamikā pa tautsaimniecības nozarēm. Tas rada lielas atšķirības nozaru konkurētspējā un izlaides un nodarbinātības dinamikā. Piemēram, apstrādes rūpniecībā algas un ražīguma plaisa saruka straujāk, un tādēļ nav pārsteigums, ka tieši šī nozare kļuvusi par tautsaimniecības atlabšanas dzinējspēku - saskaņā ar CSP datiem apstrādes rūpniecība 2010. gada 2. ceturksnī bija tautsaimniecības nozare ar straujāko pievienotās vērtības pieaugumu gada laikā (15%), turklāt arī nodarbināto skaits tajā gada laikā pieaudzis. Turpretī būvniecībā algas un ražīguma plaisa pašlaik ir visplašākā, un tieši būvniecības nozarē vērojams visstraujākais izlaides un nodarbinātības kritums.

Skatot pārējo Baltijas valstu sniegumu, jāatzīmē, ka arī Igaunijā un Lietuvā algu un ražīguma plaisa pieauga 2006.-2008. gadā, bet pēc tam sāka mazināties. Lietuvā līdz 2010. gada 2. ceturksnim tā ievērojami mazinājās, tāpat kā Latvijā, bet Igaunijā tā joprojām ir liela. Tas nozīmē, ka nākamajos ceturkšņos konkurētspējas atjaunošanai Igaunijā darba ražīgumam būtu jāpieaug straujāk par atalgojumu - pretējā gadījumā nodarbinātības pieaugums kavēsies. Šādu secinājumu apstiprina nostrādāto stundu skaita dinamika (pēc Eurostat nacionālo kontu datiem) - 2010. gada 2. ceturksnī nostrādāto stundu skaits pieauga Latvijā un Lietuvā, un tas bija pirmais pieaugums pēdējo divu gadu laikā, bet Igaunijā tas turpināja samazināties.

^[1] Algu - ražīguma plaisa aprēķināta kā starpība starp sezonāli izlīdzinātās algas un produktivitātes indeksu pieņemot, ka 2000. - 2005. gadu laikā darba samaksas līmenis valstī bija atbilstošs darba ražīgumam.