Aprīlī inflācija nepārsteidz – turpina kristies

2012. gada aprīlī gada inflācija turpināja samazināties, un tās kritums mēneša laikā par 0.5pp līdz 2.8% atspoguļoja t.s. bāzes efektu  - lai atceramies elektroenerģijas tarifu pieaugumu pērn aprīlī - un  uzskatāmi demonstrēja arī mazas tautsaimniecības atkarību no pasaules cenu svārstībām.

Latvijā iekšzemes faktori inflācijā vēl arvien nav noteicoši, un tā galvenokārt veidojas t.s. piedāvājuma faktoru mijiedarbībā, tostarp pasaules pārtikas un naftas cenu ietekmē. Aprīlī, pasaules naftas cenām pakāpeniski samazinoties, mēneša beigās jau varēja vērot nelielu degvielas cenu kritumu. Samazinājās arī globālo pārtikas cenu indekss par (1.4%). Mēneša vidējo energoresursu un pārtikas cenu līmeni Latvijā tas vēl būtiski neietekmēja, taču tas atspoguļosies Latvijas patēriņa cenās ar nelielu laika nobīdi. Tas pozitīvi ietekmēs 9 mēnešu vidējās mazuta cenas, no kurām atkarīga lielākā daļa Latvijas enerģijas avotu – dabasgāzes, siltumenerģijas un daļēji arī elektroenerģijas cenas. Degvielas uzpildes stacijās aprīļa beigās un maija sākumā jau bija vērojams cenu samazinājums par vairākiem santīmiem litrā salīdzinājumā ar aprīļa sākumu, un to visticamāk varēs ieraudzīt maija inflācijā.

Pasaules pārtikas cenu pārnese uz Latvijas pārtikas cenu līmeni nav pilnīga. To nosaka gan nodokļu ietekme, gan iekšzemes ražojumu īpatsvars un eksporta iespējas tirgos , kuros aug cenas. Tomēr šajā segmentā vērojama labvēlīga pasaules cenu ietekme:

1.att. Pasaules pārtikas cenu dinamika. Avots: FAO 

Daļēji ārējie faktori ietekmēja arī olu cenas, inflāciju ietekmējot gan martā, gan aprīlī, bet augošais jaunās sezonas dārzeņu piedāvājums to cenas nedaudz samazināja.

Iepriekšējo mēnešu straujais degvielas cenu pieaugums un ierobežotais pašvaldību atbalsts sabiedriskā transporta dotācijām aprīlī atstāja iespaidu uz starppilsētu transporta biļešu cenām – transporta pakalpojumu cenas mēneša laikā auga par 2.7%, - un ietekmēja regulējamo cenu kāpumu. Pasaules naftas cenu dinamika pašlaik ir labvēlīga, un, lai gan var strīdēties par tendences stabilitāti, tā mazina iespējamību, ka tuvākajos mēnešos Latvijā varētu atjaunoties būtisks energoresursu cenu kāpums.

2.att. Brent naftas cenu dinamika. Avots: Reuters

Pieprasījuma puses vājums vēl arvien atspoguļojas ne vien gada pamatinflācijas samazinājumā (aprīlī tā sasniedza 1.6%), bet arī vairāku preču cenu kritumā: aprīlī salīdzinājumā ar martu saruka, piemēram, alkohola un tabakas, mājturības preču, sakaru pakalpojumu, transportlīdzekļu iegādes, kā arī tūrisma pakalpojumu cenas, bet gada laikā - apavu, daudzu ilglietojuma preču, kā arī atsevišķu pakalpojumu cenas.

Kopumā redzams, ka pasaules cenu ietekme uz inflāciju Latvijā patlaban ir labvēlīga, un veicina inflācijas samazināšanos, tikmēr pieprasījuma puses ietekme ir samērā vāja, lai gan IKP ātrais novērtējums par šī gada pirmo ceturksni liecina, ka izaugsme varētu būt bijusi straujāka nekā sākotnēji gaidīts. Tomēr tā vēl ir visai nevienmērīga starp sektoriem, un dažās apstrādes rūpniecības nozarēs atkarīga no atsevišķiem lieliem pasūtījumiem, tādējādi neprovocē būtisku spiedienu uz patēriņa cenu līmeni.