Aprīlī nedaudz mazinājies naudas piedāvājums

Lai gan stāvoklis finanšu tirgos saglabājas stabils un strauja izaugsme turpinās ar eksportu saistītajās tautsaimniecības nozarēs, augošā inflācija, īpaši degvielas un elektroenerģijas cenu lēciena, kā arī nodokļu sloga pieauguma iespaidā, aizvien jūtamāk ietekmē iekšzemes pieprasījuma līmeni. Līdztekus tam jau vairākus mēnešus vērojams arī banku piesaistīto rezidentu noguldījumu samazinājums vai stagnācija. Aprīlī saruka gan latu, gan ārvalstu valūtas noguldījumi. Līdz ar to aprīlī otro mēnesi pēc kārtas mazinājies arī naudas piedāvājums kopumā. Saistībā ar svētku dienām aprīļa nogalē - mēnešu mijā gan bija vērojams augstāks skaidrās naudas pieprasījums. Praktiski nemainīgā tempā turpināja samazināties banku kopējais kredītportfelis.

Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, aprīlī samazinājās par 0.9%, M3 gada pieauguma tempam samazinoties līdz 4.3%. Samazinājās arī banku piesaistīto noguldījumu (līdz 1.7%) un skaidrās naudas apgrozībā (līdz 14.2%) gada pieauguma temps. M3 samazināšanos noteica būtisks termiņnoguldījumu un noguldījumu ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu kritums, vienlaikus nedaudz pieaugot noguldījumu uz nakti atlikumam. Aprīlī būtiski samazinājās uzņēmumu noguldījumi, savukārt mājsaimniecību termiņnoguldījumu sarukumu līdzsvaroja līdzekļu kāpums iedzīvotāju norēķinu kontos.

Iekšzemes kredītu atlikums aprīlī samazinājās par 0.9%, un kredītu gada krituma temps sasniedza 9% līmeni. Kopējā kredītu atlikuma kritums notika uz eiro kredītu samazināšanās rēķina. Savukārt zemās latu procentu likmes un eiro procentu likmju kāpuma gaidas sekmēja nelielu latu kredītu atlikuma pieaugumu. Nedaudz palielinājās arī kreditēšana pārējās ārvalstu valūtās.

Turpmākajos mēnešos naudas piedāvājumu, visticamāk, ietekmēs zemais iekšzemes pieprasījums, kamēr pozitīvu ietekmi uz apgrozībā esošo līdzekļu apjomu saglabās labo eksporta rezultātu veicinātais kāpums ar to saistītajās nozarēs. Papildu riskus tomēr veido nestabilā ārējā vide, kas nelabvēlīgākas attīstības gadījumā varētu ierobežot arī eksporta izaugsmi. Neskaidrība par nākotnes izredzēm mazina ne tikai mājsaimniecību patēriņu, bet arī attur uzņēmējus no investīciju veikšanas. Līdz ar to drīzumā nav sagaidāma kreditēšanas atkopšanās, jo līdz šim vērojamā banku nevēlēšanās kreditēt aizvien plašāk pārvēršas par uzņēmumu un mājsaimniecību nevēlēšanos aizņemties. Skaidru fiskālās politikas lēmumu pieņemšana saistībā ar nākamā gada budžeta deficīta mazināšanu izslēgtu spekulācijas par tālāku nodokļu paaugstināšanu, sekmētu uzticības atjaunošanos valsts tautsaimniecības politikai un pakāpeniski atjaunotu arī iekšzemes pieprasījumu.

Banku sistēmas monetārie rādītāji