Apsīkuma laiks kreditēšanā un noguldījumos

Eiropas Centrālās bankas monetārajai politikai un energoresursu cenu kritumam apturot inflācijas lēcienu, beidzies arī bāzes procentu likmju paaugstināšanas cikls – jau vairākus mēnešus likmes nav mainītas, gan joprojām saglabājoties ilgāka laika augstākajā līmenī. Vēl samērā augstā pamatinflācija un straujais darba samaksas kāpums pagaidām neļauj bāzes procentu likmes samazināt, tomēr jau 2024. gadā tiek gaidīts to samazinājums, kas gan būs atkarīgs no jaunākajiem datiem un prognozēm.

Tomēr pagaidām augsto eiro bāzes likmju iespaids saglabājas, nosakot visai augstu kredītu procentu likmju līmeni un pozitīvas reālās noguldījumu procentu likmes. Līdz ar to zināms apsīkums saglabājas kreditēšanā, kuru bremzē ne tikai kredītu cena, bet arī ģeopolitiskie riski un vājums eksporta tirgos. Eiro bāzes likmju augstais līmenis 2023. gadā audzējis arī noguldījumu procentu likmes, tomēr to kāpums bijis apmēram divreiz lēnāks nekā kredītu likmēm. Tā kā vienlaikus audzis arī citu ieguldījumu instrumentu ienesīgums, noguldījumi bankās, neraugoties uz procentu likmju kāpumu, kopumā 2023. gadā stagnējuši, vien turpinājusies pāreja no norēķinu kontiem uz termiņa un krājnoguldījumiem.

Iekšzemes noguldījumu gada pieauguma temps 2023. gada novembrī samazinājās līdz 1.4 %, kas pie pašreizējā apmēram 1 % cenu gada pieauguma liecina par reālo uzkrājumu stagnāciju. Tostarp mājsaimniecību noguldījumu gada pārmaiņu temps jau trīs mēnešus ir negatīvs (novembrī -0.8 %), kas norāda uz uzkrājumu alternatīvas izvietošanas popularitāti. Tomēr darba samaksas kāpums un aizvien augošie ieguldījumi valdības krājobligācijās (tie pēdējo trīs mēnešu laikā auguši par apmēram 70 milj. eiro, decembra otrajā pusē sasniedzot 250 milj. eiro) liek domāt, ka mājsaimniecību rocība un pirktspēja nav būtiski pasliktinājusies. Uzņēmēju noguldījumi gada skatījumā turpina augt, lai gan aizvien lēnāk (novembrī +5.9 %). Lai gan ienesīguma meklējumi joprojām nodrošina termiņnoguldījumu kāpumu, noguldījumu procentu likmju pieauguma pierimuma rezultātā tas palēninājies. Pēdējo trīs mēnešu laikā termiņnoguldījumi palielinājās par 21 % (iepriekšējos trīs mēnešos par 36 %), savukārt norēķinu kontu atlikumi saruka par 4 %. Termiņnoguldījumu īpatsvars kopējos noguldījumos šajā laikā audzis par 3.5 procentu punktiem, novembrī sasniedzot 20.5 %.

2022. gada rudens aktīvā enerģētikas nozares īstermiņa kreditēšana noteikusi visai augstu bāzes līmeni, tādēļ, neraugoties uz nelielu kredītportfeļa pieaugumu, iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps sarūk un tuvojas nullei. Novembrī kredītiem kopumā tas bija vien +1.1 %, tostarp kredīti nefinanšu uzņēmumiem gada skatījumā saruka par 3.6 %, gada pieaugumam saglabājoties mājsaimniecību kreditēšanā (+3.2 %), lēnāk augot mājokļa, bet straujāk – patēriņa kredītiem. Septembrī - novembrī iekšzemes kredītportfelis pieauga par 0.7 % (nefinanšu uzņēmumiem izsniegto – par 0.7 %, mājsaimniecībām izsniegto – par 0.9 %, tostarp mājokļa kredītu – par 0.6 %, patēriņa kredītu – par 3.8 %), tomēr no jauna izsniegto kredītu apjoms bija par 16 % mazāks nekā iepriekšējos trīs mēnešos. 

Iekšzemes kopproduktam (IKP) un kredītportfelim stagnējot, būtiski nemainījās iekšzemes kredītu attiecība pret IKP: 3. ceturksnī tā bija 33.8 %. 

Svarīgākie faktori, kas saglabās vāju pieprasījumu pēc aizdevumiem 2024. gada pirmajos mēnešos, joprojām būs visai augstais procentu likmju līmenis un negatīvo konfidences rādītāju mazinātā uzņēmumu vēlme veikt investīcijas tautsaimniecības stagnācijas periodā. Potenciāli kreditēšanas nosacījumus varētu pasliktināt nemērķētā atbalsta ieviešana mājokļa kredītņēmēju atbalstam, kas tiks finansēts ar banku maksātu īpašu nodevu. Uz to savā atzinumā norādījusi arī Eiropas Centrālā banka.

Noguldījumu kopapjoms tuvākajā laikā varētu būtiski nemainīties, to ietekmēs vairāki pretēji vērsti faktori. Noguldījumu kāpumu varētu atjaunot reālās darba samaksas pieaugums, kā arī tas, ka alternatīvo ieguldījumu veidu, piemēram, krājobligāciju ienesīgums sācis kristies (12 mēnešu krājobligāciju ienesīgums pašreiz ir 3.45 % salīdzinājumā ar 4.05 % vidēji oktobrī), kas varētu mazināt vēlmi pārvietot tajos uzkrājumus no bankām. Tomēr inflācijas sarukums varētu nest arī termiņnoguldījumu procentu likmju samazināšanos, kas slāpētu pagaidām aktīvo termiņnoguldījumu izaugsmi. Gan kredītus, gan noguldījumus mazinās augsto kredītu procentu likmju periodā banku novērotā kredītu pirmstermiņa atmaksas tendence.