Apstrādes rūpniecība 3. ceturksni pabeidz uz optimisma nots

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegtajiem datiem apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms 2016. gada septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir pieaudzis par 2.2% (izņemot sezonalitātes radīto ietekmi). Savukārt gada laikā, kopš iepriekšējā gada atbilstošā mēneša - apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms ir audzis par 5.6%. Publicētie dati nozīmē, ka šā gada 3. ceturksnī, pretstatā nozarei ļoti veiksmīgajam 2. ceturksnim, saražotās produkcijas apjomi ir mazinājušies (par 0.6%). Tas arī ir bijis viens no iemesliem samērā vājajai iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmei, par ko liecināja nedēļas sākumā publicētais IKP ātrais novērtējums.

3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo, saražotās produkcijas apjomi ir pieauguši pārtikas produktu (+1.6%), tekstilizstrādājumu ražošanā (+5.2%), kā arī tā saucamajās vidēji-augsti tehnoloģiskajās nozarēs – datoru, elektronisko un optisko iekārtu (+7.6%) un elektrisko iekārtu (+4.5%) ražošanā.

Apjomi būtiski mazinājušies iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (-12.5%; 2. ceturksnī modernizēto vilcienu efekts), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (-8.1%), kā arī nedaudz apjomi mazinājušies kokrūpniecībā (-0.8%). Tāpat jāizceļ, ka 3. ceturksnis nav bijis veiksmīgs enerģētikā. Nozarē saražotās produkcijas apjoms salīdzinājumā ar 2. ceturksni ir mazinājies par 6.3%, ko galvenokārt noteica mazais saražotās elektroenerģijas apmērs. Oktobra operatīvie dati gan liecina, ka gada nogale enerģētikā varētu būt labāka (tas gan būs atkarīgs no laika apstākļiem).

Nākamgad apstrādes rūpniecības nozares veikums kā vienmēr būs lielā mērā atkarīgs no norisēm ārējā vidē. Nozarei svarīgi, lai nebūtu jaunu ģeopolitisko un ekonomisko satricinājumu. Tomēr nozīme būs arī iekšējiem faktoriem – savu pozitīvo pienesumu nozarei sniegs Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu plūsmas atjaunošanās, kā rezultātā tie rūpnieki, kas ražo produkciju būvniecības nozarei, izjutīs pieprasījuma kāpumu.

ES fondu finansējuma atjaunošanās, visticamāk, vismaz daļēji atjaunos arī nozares investēšanas aktivitāti. Tomēr investīciju ziņā ir skaidrs, ka ES fondu nepieejamība ir tikai viens no faktoriem, kas nosaka rūpnieku līdzšinējo atturēšanos no investīciju veikšanas. Galvenokārt iemesls ir cits – nenoteiktība, kas saistīta gan ar globālajām, gan ar vietējām norisēm.

Pie vietējām norisēm parasti min nodokļu politikas lēmumus, bet pēdējā laikā aktuāls ir bijis arī elektroenerģijas tarifu jautājums. Lielie un energointensīvie uzņēmumi ir nemierā ar augstajiem elektroenerģijas tarifiem, mazie un tie uzņēmumi, kuru elektroenerģijas patēriņš ir neregulārs, savukārt, ir nemierā ar jaunajiem sadales tarifiem un obligātās iepirkumu komponentes (OIK) reformas piedāvājumu.

OIK reforma šobrīd tiek apspriesta Saeimā nākamā gada budžeta kontekstā, un izskatās, ka to, iespējams, pārcels uz 2018. gadu. Tomēr, manuprāt, būtiski, lai pēc iespējas ātrāk būtu skaidrība par OIK reformu, jo nekā nedarīšana un reformas pārcelšana tikai pagarina nenoteiktības periodu, un pastāv risks, ka priekšvēlēšanu gaisotnē politiķiem būs vēl grūtāk pieņemt lēmumu. Savukārt rūpniekiem skaidrība ir izšķiroša, jo jāzina, ar ko rēķināties nākotnē.