Apstrādes rūpniecība apjomi aug, tomēr priekšā grūtāki laiki

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms februārī salīdzinājumā ar janvāri (izņemot sezonālo ietekmi) pieauga par 0.2%. Gada pieauguma temps atkal atgriezies pozitīvā teritorijā – 1.9%. Tikmēr kopējās rūpniecības saražotās produkcijas apjoms (iekļaujot enerģētiku un ieguves rūpniecību) ir samazinājies par 2.6%, ko noteica relatīvi siltais februāris.

Mēneša svārstības apakšnozaru griezumā nenorāda uz būtiskām tendenču maiņām, vienīgi jāizceļ metālu nozares negatīvā tendence (kritums par 19.5% salīdzinājumā ar janvāri). Februārī metālu ražošanas apjomi bija par 27.2% zemāki nekā vidējā 2012. gada mēnesī. Tas, protams, skaidrojams ar jaudu noslodzes kritumu AS "Liepājas Metalurgs". Šomēnes gan metālu nozares kritumu gandrīz pilnībā spēja kompensēt neliels uzrāviens kokmateriālu ražošanā (par 5.0%), ko jau atkal virzīja gatavo izstrādājumu, nevis koksnes pirmapstrādes apjomu pieaugums. Tomēr diez vai arī nākamajos mēnešos kāda no apakšnozarēm spēs kompensēt izlaides sarukumu metālu nozarē.

Par tendenču maiņu, visticamāk, varēsim runāt, sākot ar martu, kad apstrādes rūpniecības produkcijas apjomiem vajadzētu mazināties. Par to pašlaik liecina visa veida pieejamā statistiskā informācija. Tā Eiropas Komisijas noskaņojuma rādītāji un PMI rādītāji liecina par rūpniecības konjunktūras pasliktināšanos Eiropā. Eurostat dati liecina, ka, Eiropas Savienības apstrādes rūpniecība pēdējo piecu mēnešu laikā ir uzrādījusi četrus mēnešus ar saražotās produkcijas apjomu samazinājumu. Turklāt arvien vairāk savelkas mākoņi tieši virs Latvijai būtiskajām nozarēm – būvniecība Eiropā stagnē (kas negatīvi ietekmē Latvijas kokmateriālu un metālu eksportu), autobūvē arī vērojamas lejupslīdes pazīmes (negatīvi ietekmē tos Latvijas uzņēmumus, kas ražo detaļas automobiļu ražošanai), joprojām nav vērojamas jebkādas pozitīvas iezīmes Eiropas metalurģijas nozarē. Tādējādi gaidāms, ka negatīvie efekti no Eiropas tuvākajā laikā tikai pieņemsies spēkā.

Apstrādes rūpniecības nozare gan arī iepriekš ir pierādījusi, ka spēj attīstīties nelabvēlīgas globālās konjunktūras apstākļos, tomēr šoreiz ir jāņem vērā arī vietējā mēroga norises AS "Liepājas Metalurgs". Pagaidām nav pilnībā skaidrs, kādā veidā varētu attīstīties turpmākā notikumu gaita ar uzņēmuma darbību, tomēr skaidrs ir viens – apgrozāmo līdzekļu trūkums uzņēmumam liedz darboties pilnvērtīgā režīmā (uz to jau iepriekš norādīja "raustīgie" metālu apakšnozares izlaides dati). Gadījumā, ja īstenojas ļaunākais iespējamais scenārijs, apstrādes rūpniecības nozares izlaides gada pieauguma tempi, visticamāk, kļūtu negatīvi. Tomēr tas nenozīmētu jaunu krīzi tautsaimniecības mērogā. Kā zināms, metāla rūda Latvijā netiek iegūta (vismaz rūpnieciskos apjomos), tādējādi izejvielas tiek importētas. Tas ir iemesls, kādēļ metālu nozares pievienotās vērtības īpatsvars Latvijā ir ļoti zems. Bieži rakstos par "Liepājas Metalurgu" tiek pieminēts, ka tas ir lielākais eksportētājs, bet tiek aizmirsts pieminēt, ka tas ir arī viens no lielākajiem importētājiem. Tādējādi tieša ietekme uz iekšzemes kopproduktu (IKP) nebūtu pārāk būtiska (0.6%–0.7% no IKP), vairāk jāuztraucas būtu par sekundārajiem efektiem (saistīto uzņēmumu apgrozījuma kritums, konfidences efekti, atlaistā darbaspēka pirktspējas kritums u.tml.).

Vēl viena piebilde: ieilgušajai ziemai no rūpniecības viedokļa ir pozitīvs efekts – gaidāms, ka šā gada 2. ceturksnī enerģētikas nozarē būs vērojama izaugsme. To nodrošinās gan ilgāka apkures agregātu darbināšana, gan lielāka pietece Daugavas baseinā, kas ļaus hidroelektrostacijām saražot vairāk elektroenerģijas.