Apstrādes rūpniecība aug, bažas par nākotni arī

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem oktobrī apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms pieauga par 0.3% (sezonāli izlīdzināti dati), bet gada pieauguma temps bija 5.3%. Lai arī šā mēneša pieaugums pilnībā nekompensē iepriekšējā mēneša būtisko kritumu, kopumā tas nemaina apstrādes rūpniecības šā gada veiksmes stāstu. Kā jau iepriekš prognozējām, apstrādes rūpniecības pieaugums šogad, visticamāk, būs vien nedaudz zem 10% atzīmes.

Kā jau prognozējām iepriekšējā mēnesī, oktobrī lielākais mēneša pieaugums tika novērots ķīmisko produktu ražošanā (+73.7%), kas saistīts ar būtisko apjoma kritumu septembrī nepietiekamo izejvielu dēļ. Līdzīga situācija ir citu transportlīdzekļu ražošanā (+49.0%;tā pārsvarā ir dzelzceļa ritošā sastāva ražošana un kuģu būve) – pēc būtiska apjomu krituma septembrī, šomēnes atkal novērojams pieaugums. Korekcija šajās nozarēs, kā arī farmācijas apakšnozares būtiskais pieaugums (+22.0%) lielā mērā nodrošināja oktobra pieaugumu.

Tikmēr lielākajā daļā apakšnozaru produkcijas izlaide oktobrī ir samazinājusies. Oktobrī turpinājās pakāpeniska lejupslīde kokmateriālu ražošanā (-1.2%), kas saistīts ar šā brīža vājo pieprasījumu pēc kokmateriāliem Eiropā. Saražotās produkcijas apjoms samazinājās arī metālu ražošanā (-6.2%; ļoti svārstīgi dati, tendence pagaidām joprojām drīzāk augšupvērsta), būvmateriālu ražošanā (-6.8%; gada otrajā pusē ir negatīvāki signāli par būvniecības nozari). Tāpat apjomi samazinājās arī apģērbu ražošanā (-4.3%), elektrisko iekārtu ražošanā (-3.9%), iekārtu un mehānisku ražošanā (-9.5%), kā arī automobiļu un piekabju ražošanā (-2.8%).

Turklāt novembra rūpniecības noskaņojuma rādītājs uzrāda lielāku krājumu trūkumu, kas varētu liecināt par diviem apstākļiem. Klasiskajā gadījumā tas liecina par to, ka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, tātad ir gaidāms rūpniecības izlaides pieaugums. Taču ir arī otrs izskaidrojums – Latvijas rūpniekiem vēl svaigā atmiņā ir iepriekšējā krīze, kad daudzi palika ar produkcijas pilnām noliktavām bez nopietna pieprasījuma pēc tās. Iespējams, ka rūpnieki, sajūtot iespējamo pieprasījuma mazināšanos tuvākajā nākotnē, jau laikus ir samazinājuši krājumu apmērus, tādējādi nodrošinoties pret iespējamajām problēmām ārējos tirgos.

Šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās ir audzis par 12.5%, tai skaitā vietējā tirgū par 6.5%, bet eksportā – par 18.5%. Arī apakšnozaru griezumā tendence ir līdzīga – vairumā apakšnozaru vietējā apgrozījuma pieaugums ievērojami atpaliek no eksporta pieauguma tempiem. Šāda izaugsmes struktūra vēlreiz apliecina to, cik Latvijas apstrādes rūpniecībai ir nozīmīga situācija ārējos tirgos, tādējādi situāciju apstrādes rūpniecībā ir jāvērtē kontekstā ar norisēm galvenajās tirdzniecības partnervalstīs.

Eiropas valstu apstrādes rūpniecības dati liecina par rūpnieku piesardzīgumu. Septembrī apstrādes rūpniecība Eiropas Savienībā (ES) kopumā, pēc Eurostat operatīvā novērtējuma, uzrādīja lielāko mēneša kritumu kopš 2009. gada janvāra, tas ir, kopš iepriekšējās krīzes. Turklāt pozitīvi mēneša pieauguma tempi ir bijuši vien 7 no 27 ES dalībvalstīm. Ja septembra mēneša dati nav vienreizēja datu tehniska īpatnība, tad, visticamāk, šādai notikumu attīstībai būs negatīvas sekas arī uz Latvijas apstrādes rūpniecību – tā nespēs pilnībā izvairīties no norisēm, kas virmo Eiropas ekonomikā. Šā iemesla dēļ nākamajam gadam paredzam ievērojami mērenāku apstrādes rūpniecības gada pieauguma tempu, proti, 4.0%–6.0% robežās, kas gan joprojām Eiropas kontekstā ir vērtējams kā ļoti labs pieaugums.