Apstrādes rūpniecība aug lielāko nozaru ietekmē

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības nozares saražotās produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās, izņemot sezonālo ietekmi, novembrī pieauga par 2.1% (m/m). Apstrādes rūpniecības gada pieauguma temps bija pozitīvs (2.6% – otrs lielākais pieaugums 2013. gadā). Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsme pēdējos mēnešos ir pretstatā ar 2013. gadā novēroto visai mēreno nozares attīstību. Lielākoties "Liepājas metalurga" ražošanas apturēšanas dēļ nozare 2013. gada pirmajos 11 mēnešos augusi tikai par 0.4% salīdzinājumā ar to pašu periodu 2012. gadā.

Apstrādes rūpniecības izaugsmi novembrī veicināja lielās nozares, tajā skaitā gatavo metālizstrādājumu ražošana (m/m 16.5%; g/g 12.3%). Lielākais apakšnozares uzņēmums "Severstaļlat" jau iepriekš ziņojis, ka šogad saražots vairāk gatavās produkcijas nekā jebkad iepriekš. Kokrūpniecībā novembrī tika reģistrēta ievērojama izaugsme (m/m 3.4%; g/g 6.6%).

Arī PMI (Purchasing Manager's Index - Iepirkuma vadītāju indekss)[1] dati par novembri liecināja par augošu celtniecības tirgu lielākajos Latvijas kokrūpniecības produkcijas eksporta partneros – Vācijā un Lielbritānijā. Pēdējo reizi Lielbritānijas būvniecības tirgus tikpat strauji kā novembrī auga pirms krīzes – 2007. gada augustā. Neskatoties uz to, ka gandrīz trīs ceturtdaļas no produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, nozares speciālisti uzsver, ka vietējo uzņēmumu attīstībai ļoti svarīgs ir vietējais tirgus. Jaunu produktu radīšanai nepieciešams tirgus, kur šos produktus izmēģināt un uzlabot, lai pēcāk eksportētu. Tāpēc arī kokrūpnieki cer uz turpmāku uzlabojumu Latvijas celtniecības tirgū, konkrētāk - uz straujāku privātmāju būvniecību.

Pārtikas apakšnozare, kas pretēji kopējai apstrādes rūpniecībai vēl nav sasniegusi pirmskrīzes izlaides apjomus, novembrī ievērojami augusi (m/m 2.1%; g/g 10.3%). 2013. gadā tā ir bijusi galvenais apstrādes rūpniecības dzinējspēks. Turklāt arvien lielāka daļa no apakšnozares produkcijas tiek realizēta eksportā (33% 2012. gada pirmajos 3 ceturkšņos, salīdzinot ar 35% 2013. gada pirmajos 3 ceturkšņos). 2013. gadā visstraujāk augusī nozare (22.2% gada pirmajos 11 mēnešos), proti, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, novembrī, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, uzrādījusi lielāko izlaides kritumu (par 26.4%).

Kaut gan noskaņojuma rādītāji Latvijā un Eiropā par decembri vēl nav pieejami, decembra ražošanas PMI dati liecināja par turpmāku izaugsmi eiro zonā, kopumā pēdējā ceturksnī uzrādot labāko rezultātu 2,5 gadu laikā. Īpaši pozitīva ražošanas PMI attīstība vērojama Latvijai ļoti svarīgajos tirgos – Vācijā un Lielbritānijā. Savukārt Krievijas ražošanas PMI decembrī liecināja par sliktāko situāciju pēdējo četru gadu laikā (kopš 2009. gada decembra).

Nobeigumā jāsecina, ka 2013. gads apstrādes rūpniecībā kopumā visdrīzāk uzrādīs pavisam nelielu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas pats par sevi nav spīdošs rezultāts. Taču, ņemot vērā to, ka šogad "pazaudējām" lielāko apstrādes rūpniecības uzņēmumu, nozares sniegums tomēr vērtējams kā ļoti labs.

[1] PMI (Purchasing Manager's Index) ir uz uzņēmumu aptaujām balstīts indikators, kas parāda pastāvošo situāciju ekonomikā. PMI rādītājs zem 50 norāda uz aktivitātes samazināšanos, virs 50 – aktivitātes palielināšanos, 50 norāda uz neitrālu situāciju.