Apstrādes rūpniecība cenšas noturēt pērn sasniegtos augstumus

Joprojām saglabājās spēcīgs pieprasījums gan ārējos tirgos, gan iekšzemē, un ražotāju jaudu noslodze turpina ik ceturksni sasniegt jaunus rekordus. Nākotne patlaban iezīmējas neskaidrāk – rūpnieku noskaņojums gan Latvijā, gan Eiropas Savienības (ES) valstīs kopumā ir svārstīgs un pēdējos mēnešos iezīmēja kritumu.

Apstrādes rūpniecības izlaide 2018. gada 1. ceturksnī samazinājās par 0.8% salīdzinājumā ar 2017. gada 4. ceturksni (sezonāli izlīdzināti dati). Neraugoties uz šo kritumu, salīdzinājumā ar pērnā gada 1. ceturksni (kalendāri izlīdzināti dati) saglabājās samērā augsts (4.5%) kāpums. Joprojām izaugsme vērojama gandrīz visās rūpniecības apakšnozarēs, būtiski sliktāk ir klājies vien dzērienu ražošanā un nozarē, kas ietilpina kuģu un laivu, ražošanas iekārtu un ierīču remontu un uzstādīšanu.

Latvijas rūpnieku noskaņojums pēdējos trīs mēnešos (februārī–aprīlī) nedaudz pasliktinājās, turklāt ekonomikas sentimenta indeksa un rūpnieku noskaņojuma kritums vērojams ES valstīs kopumā, kas var iezīmēt problēmas Latvijai svarīgās tirdzniecības partnervalstīs. Tomēr par negatīvu tendenci runāt ir pāragri, noskaņojuma rādītāji mēdz būt svārstīgi un tos ietekmē arī dažādi vienreizēji faktori. Arī nozaru pārstāvji īstermiņā būtiskas problēmas attiecībā uz ārējiem tirgiem nesaskata. Nozīmīgāki darbību ierobežojoši faktori ir saistāmi ar kvalificētā darbaspēka trūkumu, un globālajām izejmateriālu cenām, jo īpaši – ļoti straujo koksnes cenu kāpumu 1. ceturksnī, kurām gan aprīlī ir jau vērojams samazinājums.

Koksnes cenu straujais kāpums radīja saspīlējumus kokrūpniecības nozarē: vieniem tās ir labas peļņas iespējas, citiem – problēmas iepirkt izejmateriālus, nenonākot zaudējumu zonā. Šajā ziemas-pavasara sezonā salīdzinoši labi klājas celulozes un enerģētikas produktu (šķeldas, skaidu) ražotājiem, savukārt kokapstrādātājiem, kas cīnās par apaļkokiem kā izejmateriālu, līdzās jau iepriekš aktuālajai resursu pieejamības problēmai, klāt bija nākušas arī augstas izmaksas. Pēdējos mēnešos gan izejmateriāli ir kļuvuši pieejamāki – augstās cenas ir stimulējušas privāto mežu īpašniekus izstrādāt iepriekš nerentablas cirsmas, turklāt februārī un marta sākumā mežizstrādei bija labvēlīgie laika apstākļi, audzis ir arī koksnes imports no Lietuvas. Cenu ietekme dažādiem produktiem (finierklučiem, papīrmalkai, zāģbaļķiem u.c.) un pat Latvijas reģioniem ir neviendabīga – Kurzemē cīņa par izejmateriāliem ir asāka un cenas augstākas nekā citos reģionos, ko ietekmē ostu tuvums un daudzu mežizstrādātāju izvēle par labu eksportam. Kopumā šādas cenu svārstības apgrūtina līdzsvarotu nozares attīstību un saimnieciskās darbības tālāku plānošanu, sākot no prognozēm par iespējamo cenas korekciju un ietekmi uz ikmēneša naudas plūsmu, beidzot ar investīciju plāniem un motivāciju paplašināties. Turklāt šādas norises vērojamas arī citās nozarēs, daudzi ražotāji saskaras ar problēmu, ka izejmateriālu globālo cenu kāpums sadārdzina ražošanu, bet gala produktu cenu palielināšana ir ierobežota, tādējādi sarūkot peļņas maržām.

Viena no būtiskākajām problēmām apstrādes rūpniecībā ir darbinieku trūkums. Vienlaikus tas varētu mudināt palielināt automatizāciju un investēt apkalpošanā vienkāršākās iekārtās, kā arī veicina augstākas kvalitātes produktu un servisa piedāvājumu attīstīšanu. Šādi procesi vērojami teju visās apakšnozarēs. Piemēram, būvmateriālu jomā aug kvalitātes un servisa faktoru nozīme – aktuāli ražošanā ērtāki (parasti dārgāki) produkti un piegādes tieši laikā un vietā. Būvmateriālu ražotāji norāda, ka šādi procesi turpināsies, jo ir uzsākti vairāki vērienīgi būvniecības projekti, ir plaša ES fondu pieejamība un pēc vairākiem "tukšajiem" gadiem atsākta mājokļu siltināšanas programma. Šie automatizācijas un pieprasījuma maiņas procesi veicina ražīguma uzlabošanos. Tomēr gribētos, lai investīciju apmērs būtu krietni lielāks, jo rūpniecības jaudu noslodzes sasniedz arvien jaunus rekordus. Un, lai arī nozaru un uzņēmumu pārstāvji min automatizācijas procesu aktualitāti un plānus, tomēr dati par ieguldījumiem iekārtās un mašīnās patlaban nekādu būtisku "izrāvienu" neuzrāda.

Apstrādes rūpniecības apakšnozaru produkcijas apjoma indeksi 2018. g. 1.cet., g/g % (izlaides svari., %)

Avots: CSP