Apstrādes rūpniecība ceturksni noslēdz uz pozitīvas nots

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegtajiem datiem 2016. gada martā apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms pieaudzis par 2.3% (salīdzinājumā iepriekšējo mēnesi, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Savukārt salīdzinājumā ar 2015. gada atbilstošo mēnesi saražotās produkcijas apjoms pieaudzis par 3.7% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Šādi rezultāti liecina, ka kopumā 2016. gada 1. ceturksnī apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas apjoms pieaudzis par 2.0% (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni). Jāteic gan, ka pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem pieaugums nav tik izteikts – vien 0.5%.

Martā jau trešo mēnesi pēc kārtas strauji auga nemetālisko minerālu (jeb galvenokārt būvmateriālu) ražošana. Tas apliecina, ka būtiskais būvniecības apjomu kritums, kas noteica vāju IKP ātro novērtējumu par 2016. gada 1. ceturksni, ir pārejošs – visticamāk, jau šobrīd būvmateriālu ražotāji būtiski kāpina jaudu, redzot, ka pasūtījumi no būvniecības uzņēmumiem sāk pieaugt. Otrs faktors, kas noteica apstrādes rūpniecības mēneša izaugsmi, ir tas, ka augsti tehnoloģiskās apakšnozares uzrādīja saražotās produkcijas apjoma pieaugumu – pieauga gan elektrisko iekārtu, gan datoru, elektronisko un optisko iekārtu, kā arī dažādu mehānismu ražošana.

Lielajās apstrādes rūpniecības nozarēs savukārt bez lielām pārmaiņām. Kokrūpniecība ir noturējusi iepriekšējos mēnešos sasniegto ļoti augsto izlaides apjomu, bet pārtikas rūpniecība nedaudz atkāpās no februāra augstumiem. Metālizstrādājumu ražotājiem marts padevies nedaudz vājāks, bet kopumā ceturksnis ir bijis ļoti spēcīgs. Visticamāk, apstrādes rūpniecības rezultāti šā gada otrajā pusē joprojām turpinās pakāpeniski uzlaboties.

Apstrādes rūpniecības pēdējā pusgada vājie rezultāti vairāk saistāmi ar cikliskiem faktoriem, mazāk – ar strukturālajiem. Apstrādes rūpniecības veikumu līdz šim noteica pieprasījuma faktors jeb tā nepietiekamība. Līdzšinējā ārējās tirdzniecības partnervalstu vājā tautsaimniecību izaugsme  ir mazinājusi pieprasījumu pēc Latvijas rūpnieku produkcijas. Labā ziņa ir tā, ka ekonomiskās prognozes un noskaņojuma rādītāji liecina, ka situācija varētu pakāpeniski mainīties.

Labā ziņa ir arī tā, ka eiro zonas iekšzemes kopprodukts (IKP) 1. ceturksnī audzis par 0.6% (ceturkšņa laikā), kas liecina, ka, ja šī izaugsme saglabāsies noturīga, tad drīzumā varētu straujāk augt arī pieprasījums pēc Latvijas rūpniecības produkcijas. Savukārt Krievijas ekonomikas izaugsmes kritums ir mazinājies, kas ļauj cerēt, ka tajos uzņēmumos (elektrisko iekārtu ražošanā, mehānismu ražošanā, pārtikas ražošanā), kuriem vēl ir saistība ar šo tirgu, būs vērojama pakāpeniska situācijas stabilizēšanās.

Tajā pašā laikā, runājot par vidējā termiņa perspektīvu, nedrīkst aizmirst par nozares izaugsmes strukturālajiem faktoriem. Nevarētu teikt, ka šobrīd nozarē ir kādi ļoti nozīmīgi strukturāli disbalansi, kas nelabvēlīgi ietekmētu nozares izlaidi. Tomēr vērts pievērst uzmanību diviem apstākļiem.

Pirmkārt, nozares vidējā atalgojuma kāpums pēdējos gadus būtiski apsteidz produktivitātes rādītājus. Pats par sevi fakts par atalgojuma kāpumu ir pozitīvs, bažas raisa vien apstāklis, ka produktivitāte tam netiek līdzi. Labā ziņa, ka līdz šim tas nav atstājis nozīmīgu ietekmi uz nozares uzņēmumu pelnītspējas rādītājiem, – tie saglabājas salīdzinoši augstā līmenī. Acīmredzot jaunu realizācijas tirgu iekarošana un produkcijas necenu konkurētspējas faktori (piemēram, preču kvalitāte vai atbilstība realizācijas tirgus preferencēm, pārejošs izejvielu cenu samazinājums) ir bijuši nozīmīgāki par atalgojuma spiedienu uz izmaksām.

Tātad, ja tuvākajos gados uzņēmējiem neizdosies kāpināt produktivitāti (jaunas investīcijas, ražošanas procesu optimizācija, energoauditi un sekojoši energoefektivitātes pasākumi), tad tas var radīt situāciju, ka saruks Latvijas rūpnieku cenu konkurētspēja.

Otrkārt – tā rūpnieku daļa, kas darbojas energointensīvajā rūpniecībā, pēdējā laikā arvien skaļāk zvana trauksmes zvanus par enerģijas izdevumu negatīvo ietekmi uz konkurētspēju (salīdzinot ar valstīm, kur elektrības tarifi ir zemāki). Lai arī ekonomiskās politikas veidotāji jau ilgāku laiku sola kāda veida atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem, joprojām skaidru noteikumu šajā jomā nav. Šī neskaidrība noteikti neveicina jaunu investīciju ieplūdi šajā tik energointensīvajā rūpniecības nozarē.