Apstrādes rūpniecība gadu pabeidz uz pozitīvas nots

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības nozares saražotās produkcijas apjoms 2011. gada decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem) ir samazinājies par 1.6%, bet salīdzinājumā ar 2010. gada decembri (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem) – pieauga par 9.6%. Tas nozīmē, ka 2011. gadā kopumā apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms pieauga par 11.5%. Spēcīga rūpniecības izaugsme, kas būtiski ietekmēja arī gada rezultātu, bija vērojama pagājušā gada otrajā ceturksnī. Gada otrajā pusē turpinājās mērenāka rūpniecības izaugsme. Raugoties pa apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, kopēju nozares izaugsmi 2011. gadā virzīja koksnes un tās izstrādājumu ražošana (2011. gadā pieauga par 12.4%), gatavo metālizstrādājumu ražošana (34.2%), apģērbu ražošana (28.1%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (23.9%), kā arī elektrisko iekārtu ražošana (48.1%). Negatīvi pieauguma tempi 2011. gadā kopumā saglabājās tikai ķīmisko vielu un produktu ražošanā (-3.5%), papīra un papīra izstrādājumu ražošanā (-3.0%), un dzērienu ražošanā (-6.3%).

Eiropas Komisijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji janvārī kārtējo reizi ir būtiski uzlabojušies. Rūpnieku noskaņojuma rādītājs janvārī ir pieaudzis par 2.9 punktiem. Apakšnozaru griezumā noskaņojums ir uzlabojies pārtikas rūpniecībā, nemetālisko minerālu ražošanā, kā arī metālu un gatavo metālizstrādājumu, un mēbeļu ražošanā. Tikmēr būtiski pasliktinājās pasūtījumu apmēra novērtējums kokmateriālu ražošanā (par 18.9 punktiem), farmācijā (-15.4), bet pieaudzis mēbeļu ražošanā (+14.6). Cenu līmeņa gaidas turpina samazināties kokrūpniecībā un metālu ražošanā, bet pieaug nemetālisko minerālu ražošanā, kurā galvenokārt tiek ražoti būvniecības materiāli. Arī Eiropā janvārī bija vērojams rūpniecības noskaņojuma rādītāja uzlabojums.

Šomēnes ir publicēti arī ražošanas jaudu noslodzes rādītāji 2012. gada 1. ceturksnim – tie nav būtiski mainījušies – 68.3% (2011. gada 4.ceturksnī – 68.2%). Interesanti, ka noslodze pieaugusi visās galvenajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, metālu ražošanā, ķīmiskajā rūpniecībā, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, pārtikas rūpniecībā. Samazinājums vērojams tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā (ko visticamāk nosaka pēdējā laika tendences izejvielu sadārdzināšanās ziņā), poligrāfijā un papīra izstrādājumu ražošanā, kā arī citu transportlīdzekļu ražošanā.

Lielu pārmaiņu nav arī rūpniecību ierobežojošo faktoru sadalījumā. Joprojām lielākā daļa respondentu atzīst, ka galvenais attīstību ierobežojošais faktors ir nepietiekams pieprasījums. Taču turpinās 2011. gada sākumā aizsākusies tendence – arvien vairāk respondentu atzīst, ka ierobežojošu faktoru nav vispār. Lielākais šādu atbilžu īpatsvars ir kokrūpniecībā (33.7%), metālu ražošanā (39.6%), kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā (31.7%). Tās ir nozares, kas 2011. gadā virzīja apstrādes rūpniecības izaugsmi. Darbaspēku kā salīdzinoši svarīgu faktoru min tekstilizstrādājumu ražošanā (10.1%) un apģērbu ražošanā (18.2%). Tieši šīs apakšnozares visbiežāk min akūtu darbaspēka trūkumu kā ļoti svarīgu uzņēmumu attīstību ierobežojošu faktoru.

2011. gads apstrādes rūpniecībā ir atzīstams par veiksmīgi aizvadītu gadu – pieauguma tempi vairumā apakšnozaru ir pozitīvi. Kas nozari sagaida 2012. gadā? Pirmkārt, apstrādes nozari kopumā ietekmēs norises globālajos tirgos – izaugsmes mazināšanās Eiropā, uz ko jau iepriekš norādīja dažāda veida apsteidzošie rādītāji. Turklāt pēdējās dienās atsevišķas valstis arī paziņojušas par negatīvu IKP izaugsmi 2011. gada 4. ceturksnī. Iespējams, ka Latvijas apstrādes rūpniecības sarukums decembrī jau ir reakcija uz ārējā pieprasījuma samazinājumu Eiropas valstīs. Situācija Eiropā ir neskaidra un saglabājas būtiski lejupvērsti riski tās tautsaimniecības attīstībai. Riskiem realizējoties, tas atsauksies arī uz Latviju. Tādēļ tuvākajos mēnešos ārējais pieprasījums saglabāsies mērens un apstrādes rūpniecībā nav sagaidāma strauja attīstība. Nelielu optimismu vieš jaunākie PMI (Purchasing managers index) rādītāji un Eiropas Komisijas noskaņojuma rādītāji. Tajos janvārī ir vērojams zināms uzlabojums. Tas nozīmē, ja Eiropā nenotiks papildus satricinājumi un finanšu tirgos atjaunosies uzticība, pēc 3-4 mēnešiem minētie rādītāji varētu pozitīvi atsaukties uz Latvijas rūpniecību.

Protams, situācija būs atšķirīga pa apstrādes rūpniecības apakšnozarēm un uzņēmumiem. Ir iespējamas negatīvas cenu korekcijas koksnes, kokmateriālu un metālu tirgos. Tam visticamāk būtu negatīva ietekme uz šo nozaru ražošanas apjomiem. Metālapstrādes un pārējās mašīnbūves nozarēs šogad paredzēti vairāki vērienīgi investīciju projekti. Nozares attīstība būs atkarīga no šo projektu realizācijas. Pārtikas rūpniecība nevar cerēt uz būtisku iekšējās realizācijas pieaugumu, tāpēc nozares izaugsmes potenciāls arī 2012. gadā būs eksporta tirgos. Apģērbu un tekstilizstrādājumu nozares konkurētspēju noteiks izejmateriālu cenu svārstīgums un nozares uzņēmumu spēja veiksmīgi darboties šādos apstākļos. Ja vien Eiropā strauji netiks atrisinātas finanšu problēmas, sagaidāms, ka apstrādes rūpniecības nozares pievienotās vērtības pieaugums 2012. gadā būs zemāks par 2011. gadā piedzīvoto.

1.att. Apstrādes rūpniecības dinamika

2.att. Apstrādes rūpniecības nozaru pieauguma tempi 2011. gadā, procentos (kalendāri izlīdzināti dati)