Apstrādes rūpniecībā joprojām bez ievērojamas izaugsmes

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms 2015. gada novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās vien par 0.7% (izņemot sezonalitātes radīto ietekmi). Savukārt salīdzinājumā ar 2014. gada novembri saražotās produkcijas apjoms ir audzis par 3.8%.

Situācija nozarē joprojām bija ļoti dažāda. Ja gada sākumā, pēc "KVV Liepājas metalurgs" darbības uzsākšanas, likās, ka nozare gadu pabeigs ar trekniem plusiem, tad, pieaugot problēmām metalurģijas nozarē, šīs cerības izplēnēja. Savukārt pārtikas rūpniecībā saražotās produkcijas apjoms 2015. gada 11 mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2014. gadā sarucis par 5.3%. Sniegums ir bijis vājāks, nekā ierasts, bet, protams, jāņem vērā ģeopolitiskais fons un sankciju radītā ietekme (galvenokārt tas attiecas uz zivrūpniecību). Ar mērenām problēmām turpina saskarties būvmateriālu nozare (-8.7%), kuras saražotās produkcijas apjoms saruka visa 2015. gada garumā. Arī apģērbu ražošanas nozarē (-16.8%) turpinās pakāpeniska lejupslīde, bet tikmēr tekstilizstrādājumu (-6.0%) ražotājiem ir izdevies pārvarēt nelielo ražošanas apjomu panīkumu gada sākumā, un gada otrā puse jau ir ievērojami labāka.

Labi rezultāti joprojām vērojami arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (+39.6%), kā arī mēbeļu ražošanā (+14.1%). Gada nobeigums ir labs arī apstrādes rūpniecības lielākajai nozarei – kokrūpniecībai (+6.3%), kas pēdējo gadu laikā pastāvīgi kāpina saražotās produkcijas apjomus.

Jāizceļ elektroenerģijas un gāzes apgādes nozare. Ja gada sākumā likās, ka nozarē jau atkal būs ievērojami izlaides mīnusi, tad vasaras beigas un rudens ir izrādījies ārkārtīgi labs periods. To nosaka būtiski palielinātā elektroenerģijas izstrāde koģenerācijā – to veicināja salīdzinoši zemās dabasgāzes cenas un sarežģītā situācija elektroenerģijas tirgū Latvijas un Lietuvas tirdzniecības apgabalos.

Rudens mēnešos jaunus rekordus, kā nu jau pēdējo gadu laikā pierasts, uzrādīja kokrūpniecība. Nozarē veiktās investīcijas jaunu iekārtu iegādei un tehnoloģisko procesu modernizēšanai ir darījušas savu. Tāpat ir atrasti jauni noieta tirgi, paplašināts produkcijas klāsts un, kas būtiski, pakāpeniski notiek pāreja uz produktiem ar augstāku pievienoto vērtību. Nelielas bažas gan raisa apstāklis, ka jau kuro gadu pēc kārtas apstrādes rūpniecības izaugsmi "velk" tieši kokrūpniecība. Tas skaidri redzams, vērtējot kokrūpniecības īpatsvaru apstrādes rūpniecībā. Ja 2008. gadā kokrūpniecība apstrādes rūpniecības kopējā izlaidē veidoja ap 20%, tad 2015. gadā jau 27-28%. Tas nozīmē, ka Latvijas apstrādes rūpniecība ir lielā mērā pakļauta riskiem, kas saistīti ar kokrūpniecību (cenu šoki, jaunas sankcijas u.c. riski). Ja pieskaitām klāt vēl pārtikas rūpniecību (kura pēdējā laikā gan zaudē savu īpatsvaru sankciju dēļ), tad abas nozares kopā veido aptuveni 47% no apstrādes rūpniecības kopējās izlaides. Lai arī laika gaitā atsevišķas apstrādes rūpniecības nozares uzrāda periodus ar labiem rezultātiem, tomēr ilgtermiņā tieši kokrūpniecība un pārtikas rūpniecība ir spējušas noturēt savu nozīmi.

Apstrādes rūpniecības novembra dati nozīmē, ka 2015. gadā nozares saražotās produkcijas apjoms, visticamāk, būs audzis par aptuveni 4%.Tas ir nedaudz zemāk par iepriekš prognozēto, ko ietekmēja galvenokārt "KVV Liepājas metalurgs" vājāks veikums, nekā cerēts. Vērtējot pašlaik pieejamo informāciju (par diviem no trim mēnešiem), izskatās, ka 2015. gada 4. ceturkšņa nozares sniegums būs pavājš. Tas varētu liecināt par nedaudz zemāku, nekā pēdējā laikā ierasts, IKP pieaugumu 2015. gada 4. ceturksnī.