Apstrādes rūpniecībā jūnijā neliels kritums ģeopolitiskās situācijas ietekmē

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms 2014. gada jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (izņemot sezonālo ietekmi) ir samazinājies par 1.3%. Arī gada pieauguma temps bija negatīvs – mīnus 2.2%. 2014. gada 2. ceturksnī kopumā salīdzinājumā ar 1. ceturksni saražotās produkcijas apjoms palielinājās par 3.7%, kas ir lielisks rezultāts un apvienojumā ar salīdzinoši labajiem mazumtirdzniecības datiem ļauj gaidīt labu iekšzemes kopprodukta ātro novērtējumu par 2. ceturksni. Savukārt 2014. gada 1. pusgadā kopumā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms pieauga par 1.1%.

Nozaru veikums jūnijā bija krasi atšķirīgs. Spēcīga izlaide bijusi kokrūpniecībā (+2.1% pret iepriekšējo mēnesi, otrs labākais mēnesis vēsturē), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (+5.2%), ķīmisko vielu ražošanā (+9.1%) un metālu nozarē (+28.6%, gan jāatceras par zemo izlaides līmeni). Negatīvi rezultāti galvenokārt apakšnozarēs, kas vairāk vai mazāk saistītas ar austrumu tirgiem – dzērienu ražošanā (-5.9%), tekstilizstrādājumu ražošanā (-5.3%), apģērbu ražošanā (-7.3%), elektrisko iekārtu ražošanā (-10.3%), pārtikas rūpniecībā (-0.6%).

Raugoties uz gada pieauguma tempiem, secinājumi tie paši – negatīvi pieauguma tempi nozarēs ar lielu ekspozīciju Krievijā un Ukrainā. Spriežot pēc apakšnozaru devumiem kopējās nozares izlaides apjoma pieaugumā, arī konfidencialitātes nosacījumu dēļ nepieejamie dati farmācijas un citu transportlīdzekļu ražošanā varētu būt negatīvi (ko apliecina arī uzņēmumu sniegtā informācija biržai).

2014. gada 1. pusgads ir padevies notikumiem bagāts apstrādes rūpniecības nozarē. Gads aizsākās ar būtisku izlaides apjomu kritumu janvārī (ko noteica problēmas metālu nozarē un atsevišķas statistiskas nianses), pēc kā sekoja vairāki spēcīgi izaugsmes mēneši, kuriem savukārt sekoja ģeopolitiskās situācijas saasināšanās un tās radītie efekti. Visticamāk, tieši ģeopolitiskās situācijas turpmākais ritējums lielā mērā noteiks arī apstrādes rūpniecības turpmākās veiksmes vai neveiksmes vidējā termiņā. Lai arī Krievijas un Ukrainas tirgus nozarei ir ļoti būtisks noieta tirgus (īpaši atsevišķām tās apakšnozarēm, piemēram, pārtikas rūpniecībai, elektronisko iekārtu ražošanai, mehānismu ražošanai un farmācijai), Latvijas apstrādes rūpniecība mūs jau ir pieradinājusi, ka spēj laiku pa laikam sniegt pozitīvus pārsteigumus, mainoties un pielāgojoties ekonomiskās konjunktūras pārmaiņām straujāk, nekā varētu šķist. Tomēr neapšaubāmi, ka mikro līmenī uzņēmumi ar lielu darbības ekspozīciju Krievijas un Ukrainas tirgū jau saskaras un turpinās saskarties ar problēmām – valūtas kursu radītajiem zaudējumiem un pieprasījuma mazināšanos. Eiropas un ASV izsludinātās sankcijas tiešā veidā neietekmē Latvijas rūpniekus, tomēr negatīvu efektu vidējā termiņā varēs just – kaut vai caur Krievijas ārējā pieprasījuma vājināšanos. Daudz bīstamākas Latvijas apstrādes rūpniecībai ir vienpusējas Krievijas sankcijas (tajā skaitā neformālās – muitas procedūru pastiprināšana, tranzīta koridoru remonts, fitosanitārās normas utt.).

Konjunktūras rādītāji patlaban sniedz jauktus signālus. Eiropas Komisijas apkopotais rūpnieku noskaņojuma rādītājs gan jūlijā, gan augustā nedaudz uzlabojās uz prognozētā nākotnes izlaides rēķina. Tajā pašā laikā prognozētā ražošanas jaudu noslodze šā gada 3. ceturksnim samazinājās līdz 71.5% (no 72.0% 2. ceturksnī), kas ir zemākais rādītājs kopš 2012. gada 2. ceturkšņa. Turklāt otro ceturksni pēc kārtas pieauga to rūpnieku īpatsvars, kas atzīmēja pieprasījuma trūkumu kā attīstību ierobežojošu faktoru. Rūpnieku ceturkšņa aptauja arī sniedz nedaudz pretrunīgu informāciju – prognozētais izlaides apjoms 3. ceturksnim uzlabojas, pasūtījuma apjomu novērtējums gan pasliktinās.

Ekonomiskā cikla pārliekuma brīžos vai šādu ģeopolitisku saasinājumu gadījumā svarīgi pievērst uzmanību arī gatavās produkcijas krājumu statistikai. Nevarētu teikt, ka šī statistika pagaidām liecinātu par kādām problēmām – krājumu apjoms ir aptuveni turpat, kur tas vidēji ir bijis pēdējos gados.

Gaidāms, ka 2014. gadu apstrādes rūpniecība par spīti dažādām problēmām noslēgs ar nelielu pozitīvu izlaides apjomu pieaugumu. Pozitīvā ziņa ir tāda, ka pēdējos mēnešos uzņēmumi aktīvi sludina jaunus investīciju projektus, sludina iepirkumus, slēdz līgumus un sāk objektu būvniecību. Visticamāk, šogad apstrādes rūpniecības datos to redzēsim visai ierobežotā apjomā, bet nākamgad tam vajadzētu dot jaunu grūdienu – iespējams, ne tik daudz apjomu ziņā, cik pievienotās vērtības izteiksmē.