Apstrādes rūpniecība kā hipsteris – jo grūtāk, jo izaicinošāk

To var attiecināt arī uz apstrādes rūpniecību, kura krīzes situācijā, ierobežojumu un straujas vīrusa izplatības apstākļos aug.

Un tā, apstrādes rūpniecības produkcija 4. ceturksnī salīdzinājumā ar samērā vasarīgo un Covid-19 maz skarto 3. ceturksni palielinājās par 2,4%, sasniedzot pat 3,7% izaugsmi pret 2019. gada atbilstošo ceturksni.

Tā kā prāvs ražošanas apjomu kritums bija pirmajā pandēmijas vilnī, 2020. gadā kopumā apstrādei ir samazinājums par 1,2%.

1. attēls. Apstrādes rūpniecības izlaide (g/g; %; devums; procentpunkti) un rūpnieku noskaņojums (%) 

Ja mēs runājam par investīcijām pēdējos piecos tautsaimniecībai samērā labajos gados, tad diemžēl apstrādes rūpniecībā tās relatīvi ir bijušas krietni mazākas nekā Igaunijā un Lietuvā. Ja nebūtu atsevišķu nozaru ražošanas apjomu veiksmīgu izrāvienu, tad situācija izskatītos pagalam stagnējoša.

Savukārt saskaņā ar Eiropas Investīciju bankas aptauju [2] 2020. gadā ir vērojams gluži vai apvērsums digitalizācijas uzlabošanā, dažādu piegāžu ķēžu sakārtošanā, produktu un pakalpojumu piedāvājumā. Tiktāl hipsterīgā pieeja apstiprinās.

Tomēr jāatzīst, ka stāsts par apstrādes rūpniecību nav tik vienkāršs, jo lielu lomu tajā spēlē kokrūpniecība, kurai 2020. gadā bija labvēlīgāka situācija cenu un pieprasījuma dēļ, kā arī bija vērojams mazāks negantnieka – egļu astoņzobu mizgrauža – kaitējums. Bet ir arī jūtama pandēmijas ietekme, kas līdz ar ierobežojumiem un attālināto darbu veicinājusi "dari pats" segmenta popularitāti. Daudzi steidza labiekārtot savus mājokļus ar jaunām grīdām, skapjiem, pirtīm un citiem sadzīves un atpūtas elementiem.

Paldies par spēju spītēt vētrai jāsaka arī vēl dažām nozarēm: elektrisko un citu ierīču ražotājiem, poligrāfiķiem, gumijas un plastmasas izstrādājumu un auto detaļu ražotājiem, kā arī nezināmajām jeb konfidencialitātes dēļ noslepenotajām nozarēm (kurām no šīm - farmācijai, datoru un elektronikas ražotājiem vai citu transportlīdzekļu ražotājiem – mēs nezinām). Pateicību pelnījuši arī visi tie, kuriem ir izdevies izaicinājumus pārvērst iespējās un rast jaunus tirgus, produktus, digitālus risinājumus u.c. attapīgus ceļus, lai izdzīvotu un varbūt pat izkonkurētu citus.

Ko mēs varētu gaidīt turpmāk? Gads ir iesācies jau ar krietniem ierobežojumiem un izaicinājumiem. Ja šo laiku izdosies izmantot tālākiem darba procesu uzlabojumiem un digitalizācijai, ja pratīsim izmantot pieejamo palielināto Eiropas Savienības finansējumu inovācijām un mūsdienīgām ražotnēm, tad tas varētu būt labs atspēriens nozarei kļūt par krietnu vilcējspēku ne vien krīzes apstākļos, bet arī labvēlīgākos periodos.

[1] "Jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību, parasti vidējās šķiras pilsētnieks no pusaudža līdz pusmūža vecumam." Avots: tezaurs.lv

[2] Par investīciju tēmu un aptaujas rezultātiem plašāk varēs uzzināt Eiropas Investīciju bankas un Latvijas Bankas kopīgi rīkotajā vebinārā “Investīcijas un investīciju finansēšana Latvijā” (š.g. 11. februārī no plkst. 15.00. Vebinārs notiek angļu valodā platformā “Webex”. Lai piedalītos vebinārā, līdz 10. februārim nepieciešams reģistrēties Eiropas Investīciju bankas vietnē, izmantojot šo saiti: Registration - Investment and Investment Finance in Latvia (cvent.com)