Apstrādes rūpniecība Latvijā turpina augt globālās nestabilitātes apstākļos

Apstrādes rūpniecības izlaide š.g. jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir pieaugusi par 3.8% (sezonāli izlīdzināti dati). Gada izaugsme ir 17.5%. Tādējādi 2011. gada jūnijā apstrādes rūpniecības izlaide pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir bijusi tuva pirms krīzes laikā sasniegtajam maksimumam. 2011. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar gada 1. ceturksni apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide pieauga par 7.6%, kas ir vērtējams kā ļoti straujš pieaugums.

Pieaugums šī gada 1. pusgadā salīdzinājumā ar 2010. gada 1. pusgadu fiksēts tādās nozarēs kā kokmateriālu ražošana (+14.4%), gatavo metālizstrādājumu ražošana (+36.1%), mēbeļu ražošana (+9.0%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (+34.9%), apģērbu ražošana (+48.9%), kā arī datoru, elektrisko un optisko iekārtu ražošana (+19.3%). Savukārt kritums fiksēts dzērienu ražošanā (-2.8%), ķīmisko vielu ražošanā (-4.1%), kā arī papīra un papīra izstrādājumu ražošanā (-2.0%).

Kopumā pirmā pusgada apstrādes rūpniecības dati ir vērtējami ļoti pozitīvi, tomēr ir jāsaglabā vēss prāts, vērtējot nozares turpmākās attīstības perspektīvu. Uz iespējamu situācijas pasliktināšanos apstrādes rūpniecībā norāda lielākā daļa operatīvo un apsteidzošo rādītāju. Eiropas Komisijas (EK) apkopotais rūpniecības konfidences indikators pirmo reizi pēdējo piecu mēnešu nedaudz uzlabojās tikai jūlijā, taču vairums apsteidzošu rādītāju (sagaidāmais izlaides apjoms, nodarbinātības gaidas u.c.) liecina, ka nākamajos mēnešos rūpniecības izlaide varētu mazināties. Arī jauno pasūtījumu indekss apstrādes rūpniecībā samazinās jau četrus mēnešus pēc kārtas, turklāt īpaši strauji – eksporta tirgos.

Pašlaik īpaša uzmanība būtu jāpievērš globālajām norisēm. Lielākā daļa Eiropas valstu ir pakļautas riskiem, kas saistīti ar parādu krīzes iespējamajām sekām. ASV valdība, lai ierobežotu tālāku parāda pieaugumu, ir izsludinājusi apņemšanos turpmāk dzīvot taupīgāk. Arī Āzijas reģiona ekonomika sāk izrādīt lejupvērsta ekonomikas cikla pazīmes. Tādējādi vairums tautsaimniecību raksturojošie indikatori norāda uz globālās ekonomikas atslābumu. EK rūpniecības konfidences indikators Eiropas Savienībā jūlijā samazinājās par 2.6 punktiem, īpaši strauji samazinoties nākotnes pasūtījumu apmēram. Arī PMI rādītājs (Purchasing managers index) jūlijā ievērojami pasliktinājās ne tikai eiro zonā, bet arī Lielbritānijā, Ķīnā un ASV. Ņemot vērā to, ka minētie apsteidzošie rādītāji parasti diezgan labi izskaidro reālās ekonomikas svārstības, ir sagaidāms, ka 2011. gada 2. pusgadā rūpniecības pieaugums pasaulē mazināsies, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas rūpniecību. Īpaši tos uzņēmumus, kas eksportē izejvielas (tātad galvenokārt kokmateriālus, metālus).

Labā ziņa, ko nes pēdējo mēnešu statistika, ir tā, ka pakāpeniski pieaug rūpnieciskās produkcijas apgrozījums vietējā tirgū. Arī jauno pasūtījumu dinamika straujāk aug tieši vietējam tirgum paredzētajai produkcijai. Taču jārēķinās, ka iekšzemes patēriņš nav spējīgs apstrādes rūpniecību "vilkt uz savas muguras" un gaidāma apstrādes rūpniecības izlaides rādītāju pasliktināšanās.

Vājā ekonomiskā attīstībā vairumā pasaules valstu gan ir izdevīga Latvijai no investīciju viedokļa. Investori aktīvi meklē alternatīvas investīciju iespējas, un Latvijas apstrādes rūpniecības potenciāls joprojām ir pietiekami pievilcīgs, lai spētu piesaistīt ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI). Lai spētu piesaistīt papildus ĀTI, svarīgākais ir iedrošinošas komunikācijas plūsma, kas sasniegtu potenciālos investorus. Investori sagaida gan makroekonomiskās stabilizācijas programmas turpinājumu, atrisinoties politiskajam samezglojumam, gan iespējami ātru skaidrību par to, ka 2012. gada budžetā izdevumu samērošana ar ienākumiem notiks uz izdevumu mazināšanas rēķina, nevis ceļot nodokļus. Ar skaidriem spēles nosacījumiem pašreizējās negatīvās globālās tendences varam pārvērst pozitīvās tendencēs mūsu tautsaimniecībai.

 1.attēls. Apstrādes rūpniecības dinamika

2.attēls. Apstrādes rūpniecības nozaru 1. pusgada pieaugums salīdzinājumā ar 2010. gada 1. pusgadu (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem)