Apstrādes rūpniecība maijā: bez būtiskām pārmaiņām

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms 2012. gada maijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (izslēdzot sezonālo ietekmi) būtiski nemainījās, samazinoties par 0.2%. Gada griezumā vērojams 7.3% pieaugums. Pēc ilgāka pārtraukuma ir pārtrūkusi apstrādes rūpniecības svārstveida attīstība – vienu mēnesi pieaugot saražotās produkcijas apjomam, bet nākamajā samazinoties. Tomēr gan vēsturiskā, gan šī brīža ārējās vides apstākļu kontekstā, pašreizējais izlaides apjoms joprojām saglabājas ļoti augstā līmenī.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos gada pieauguma temps ir saglabājies pozitīvs vairumā apakšnozaru – tekstilizstrādājumu ražošanā (+4.1%), kokmateriālu ražošanā (+8.7%), ķīmisko vielu ražošanā (+33.3%), nemetālisko minerālu ražošanā (+7.5%), metālu ražošanā (+32.0%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (+24.4%), elektrisko iekārtu ražošanā (+22.1%), kā arī citās nozarēs. Tikmēr vienīgie negatīvie pieauguma tempi ir novērojami pārtikas ražošanā (-0.7%), apģērbu ražošanā (-9.6%), kā arī farmaceitisko vielu ražošanā (-6.1%) un transportlīdzekļu ražošanā (-2.6%).   

To, ka maijā apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms būtiski nemainīsies, iepriekš norādīja tikai nedaudz pieaugušais noskaņojuma rādītājs nozarē (+0.9 punkti). Tas vērtējams vien kā korekcija pēc rādītāja būtiskas pasliktināšanās iepriekšējā mēnesī. Nedaudz uzlabojās gan rūpnieku redzējums par jauno pasūtījumu apmēru, gan par sagaidāmo izlaides apjomu nākotnē. Arī jūnijā rūpniecības noskaņojuma rādītājs pieauga par 0.9 punktiem, taču apakšnozaru griezumā situācija saglabājas visai daudzkrāsaina. Tā pozitīvs noskaņojuma līmenis saglabājas kokrūpniecībā, farmācijā, metālu ražošanā, kā arī mehānismu un iekārtu ražošanā. Tikmēr joprojām negatīvs noskaņojuma rādītājs saglabājas pārtikas rūpniecībā, būvmateriālu ražošanā, elektrisko un elektronisko iekārtu ražošanā, kā arī transportlīdzekļu un mēbeļu ražošanā. Vairākumā nozaru noskaņojuma līmenis labi korelē ar apakšnozaru izlaides datiem.

Kopš gada sākuma Latvijas rūpniecības noskaņojuma rādītājs ir uzlabojies par 1.5 punktiem, tikmēr eiro zonā – pasliktinājies par 5.5 punktiem, kas norāda uz to, ka nākotnē arī Latvijas apstrādes rūpniecības nozare varētu saskarties ar problēmām mazāku ārvalstu pasūtījumu veidā. Tomēr no otras puses iezīmējas ļoti izteikta tendence – rūpniecības noskaņojuma rādītāju pasliktinājums galvenokārt ir novērojams "problemātiskajā" Eiropas daļā, kamēr ziemeļaustrumu reģionā noskaņojuma rādītāji uzlabojas. Tā, piemēram, Igaunijā (+3.0), Somijā (+1.2), Zviedrijā (+4.8), un arī Lielbritānijā (+2.1). Lietuvā gan vērojams samazinājums par 3.5 punktiem. Šāda pozitīvo noskaņojuma rādītāju valstu grupa arvien vairāk liek aizdomāties par t.s. klubveida jeb divu ātrumu attīstību Eiropā.

Arī apstrādes rūpniecības apgrozījuma tendence šī gada pirmajos četros mēnešos ir bijusi izteikti svārstīga, taču joprojām apgrozījums ir audzis straujāk tieši eksportā. Tā aprīlī kopš gada sākuma apstrādes rūpniecības apgrozījums ir pieaudzis par 7.4%, t.sk. vietējā tirgū – par 3.3%, bet eksportā – par 11.5%. Ja skatās sīkāk nozaru dalījumā, tad apgrozījums kopš gada sākuma ir strauji audzis tekstilizstrādājumu ražošanā (+22.4%), apģērbu ražošanā (+7.8%), ķīmisko vielu ražošanā (+24.4%), farmācijā (+7.7%) un metālu ražošanā (+23.8%), kas arī veido lielāko devumu nozares izaugsmē.

Galvenokārt tieši metālu ražošanas straujais pieaugums šī gada sākumā ir ļāvis apstrādes rūpniecībai saglabāt augšupvērsto tendenci. To nodrošināja liela investīciju projekta realizācija a/s "Liepājas Metalurgs", kas kārtējo reizi norāda, cik būtiska ir lielo investīciju projektu realizācija. Šobrīd nozarē vairs nav šādu – gandrīz 100 miljonu investīciju projektu, taču ir vairāki pēc apjoma mazāki projekti, kam visticamāk arī gada otrajā pusē vajadzētu dot pozitīvu pienesumu nozares saražotās produkcijas apjoma pieaugumā. Priecē arī tas, ka investīciju struktūrā parādās lielāka daudzveidība. Tam vajadzētu nodrošināt, ka pēc kāda laika pakāpeniski mazināsies Latvijas apstrādes rūpniecības izlaides specializācija, kas pieauga pēckrīzes periodā strauji palielinoties kokrūpniecības un metālu izlaidei. Tieši tāpēc jo vairāk priecē, ka jau šobrīd arvien biežāk vismaz viena mēneša griezumā "izšauj" kāda no "otrā ešelona" nozarēm – transportlīdzekļu ražošana, ķīmiskā rūpniecība, apģērbu ražošana, farmācija u.c. nozares.

Tikmēr par ārējo fonu apstrādes rūpniecības turpmākai attīstībai joprojām saglabājas neskaidrība – samazinās gan visi noskaņojuma rādītāji, gan arī joprojām nav redzams risinājums atsevišķu eiro zonas valstu krīzei. Tomēr Latvijas un arī reģiona apstrādes rūpniecība jau iepriekš ir pierādījusi, ka spēj veiksmīgi pretoties Eiropas problēmām.