Apstrādes rūpniecībā maijā neliels kāpums

Apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms 2013. gada maijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 1.4% (izslēdzot sezonālo ietekmi). Tikmēr gada pieauguma temps joprojām saglabājās nedaudz negatīvs (-0.2%). Ņemot vērā aprīļa un maija apstrādes rūpniecības datus, gaidāms, ka šā gada 2. ceturksnī apstrādes rūpniecība būs nozare ar lielāko negatīvo devumu iekšzemes kopprodukta izaugsmē, tomēr norises nozarē nav vērtējamas vien drūmās krāsās.

Apakšnozaru griezumā saglabājās iepriekšējos mēnešos novērotās tendences. Joprojām salīdzinoši strauju izaugsmi uzrāda pārtikas rūpniecība (gada pieauguma temps +6.2%), elektrisko iekārtu ražošana (+16.7%) un mēbeļu ražošana (+17.0%). Maijā labu pieaugumu uzrādīja arī citu transportlīdzekļu ražošanas nozare, kas, visticamāk, saistīts ar viena no "Rīgas kuģu būvētavas" kuģa nodošanu ekspluatācijā. Vērtējot publiski pieejamo informāciju, gaidāms, ka arī jūnija un jūlija mēnešos šajā nozarē līmenis tiks vismaz saglabāts. Lielākie negatīvie pieauguma tempi, protams, ir novērojami metālu nozarē, kur "Liepājas metalurgs" maijā faktiski ir pārtraucis savu darbību. Jau pašlaik ir skaidrs, ka jūnijā un, visticamāk, arī jūlijā tur nekādas ražošanas aktivitātes nebūs bijušas un arī tālākās nākotnes izredzes izskatās drūmas. Tāpat turpinās stagnācija arī Latvijas apstrādes rūpniecībai un eksportam svarīgajā kokrūpniecības nozarē – gada pieauguma tempi joprojām svārstās ap nulli (-0.6%). Tas gan bija jau iepriekš paredzams, jo problēmas nozarē ir kā no pieprasījuma, tā arī no piedāvājuma puses. Elektroenerģijas un gāzes apgādes nozare maijā ir augusi par 3.9%, kas tādējādi spēj kompensēt nelielo mīnusu apstrādes rūpniecībā. Pozitīvi vērtējams ir tas, ka, neskatoties uz problēmām Latvijas lielākajā apstrādes rūpniecības uzņēmumā, apstrādes rūpniecības nozare ir spējīga turpināt mēnešu griezumā uzrādīt izaugsmi – attīstība citās apakšnozarēs vismaz pagaidām ir spējīga pilnībā kompensēt būtiskos negatīvos efektus, kas izriet no "Liepājas metalurga" problēmām.

Vidējā termiņā norises rūpniecībā būs tiešā veidā atkarīgas no situācijas ārējā vidē. Nav pilnībā piepildījušās vēl pagājušā gada beigās izteiktās prognozes par pakāpenisku ārējās vides uzlabošanos 2013. gada sākumā. Gada sākumā gan Eiropas reālās ekonomikas, gan konjunktūras dati ir bijuši negatīvāki nekā gaidīts. Tomēr pēdējo mēnešu konjunktūras rādītāji liek domāt, ka gada otrā puse varētu būt labāka. Tā Eiropas Komisijas apkopotais rūpniecības noskaņojuma rādītājs jūnijā turpināja pieaugt un arī eirozonas rūpniecības PMI (Purchasing Managers index) rādītājs jūnijā gandrīz sasniedza 50 punktu atzīmi, kas norāda uz situācijas stabilizēšanos.

Latvijas apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms 2013. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, visticamāk, būs samazinājies – to noteiks "Liepājas metalurga" darbības pārtraukšana un ar to saistītais būtiskais saražotās produkcijas apjomu samazinājums metālu nozarē. Tomēr arī bez problēmām "Liepājas metalurgā", visticamāk, apstrādes rūpniecības pieaugums būtu zemāks, nekā pierasts redzēt iepriekšējos gados. Pozitīvais faktors šā gada nogalei ir ārējās vides straujāka uzlabošanās, kas varētu atstāt labvēlīgu ietekmi uz nozari, tomēr vidējā un ilgtermiņā apstrādes rūpniecības attīstību tomēr noteiks iekšējie fundamentālie faktori – produktivitātes kāpums, energoresursu cenas, kā arī kopējā industriālā politika, kas iekļauj sevī gan infrastruktūru, gan nodokļu politiku.