Apstrādes rūpniecība nedaudz atkāpjas no sasniegtajiem augstumiem

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegtajiem datiem apstrādes rūpniecības nozares saražotās produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās 2016. jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 1.0% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi saražotās produkcijas apjoms palielinājies par 3.4%.

Tas, ka mēneša griezumā ir vērojams izlaides apjoma samazinājums, nav pārsteigums. Iepriekšējā mēnesī apstrādes rūpniecības labo veikumu daļēji noteica vienreizējs izlaides apjomu pieaugums iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, kas bija saistīts ar veikto vilciena vagonu modernizāciju. Jūlija datos nozarē ir 34.4% kritums (salīdzinājumā ar jūniju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem), kas arī lielā mērā noteica negatīvo kopējo nozares veikumu.

No vēl ne tik patīkamajām ziņām jāizceļ kokrūpniecības saražotās produkcijas apjoma samazinājums par 4.3%, tādējādi gada pieauguma tempam nozarē noslīdot līdz 3.9%, kas priekš pēdējā laika ir pat nepierasti zems rādītājs. Šāds rezultāts iespējams, ir skaidrojams ar britu referenduma rezultātu radīto nenoteiktību. Turklāt produkcijas realizācija samazinājusies vēl straujāk, ko varētu skaidrot cenas efekts Lielbritānijas mārciņas vājināšanās ietekmē. Pagaidām gan pāragri spriest, vai referenduma rezultāts būtiski ietekmē pieprasījumu pēc kokmateriāliem, drīzāk – nē.

No vēl lielāka mīnusa mēneša ietvaros pasargāja pārtikas rūpniecības izlaides mēneša kāpums par 2.8%, lai arī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu izlaides apjomi joprojām ir mazāki, kas galvenokārt ir uz zivjrūpniecības un piena pārstrādes rēķina. Tikmēr pārējās apakšnozarēs vērojamas svārstības ierasto svārstību intervāla robežās.

Pēdējo gadu laikā arvien aktuālāks kļūst jautājums par Latvijas enerģētikas sektora ietekmi uz apstrādes rūpniecības uzņēmumu konkurētspēju. Īpaši aktīvi bijuši uzņēmēju saucieni pēc risinājuma saistībā ar elektrības cenām, jo rūpnieciskajiem patērētājiem tā ir viena no augstākajām reģionā. Tas nozīmē, ka pie vienādiem nosacījumiem, Latvijā ražotā produkcija ir dārgāka, tātad mazāk cenas konkurētspējīga, nekā citiem reģiona rūpniekiem.

Elektroenerģijas tarifa samazināšana rūpniekiem ir jutīgs jautājums – augsts tarifs kaitē rūpnieku konkurētspējai, bet tarifa pazemināšana rūpniekiem, visticamāk, nozīmētu tarifa pieaugumu citām patērētāju grupām. Ilgāku laiku šis jautājums bija bez virzības, bet šomēnes Ekonomikas ministrija ir nākusi klajā ar priekšlikumu veidot diferencētu obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājumu, kas daļēji varētu risināt rūpnieku problēmas, bet nozīmētu arī tā pieaugumu vidēji intensīvajiem patērētājiem – sabiedriskajam un komercsektoram. Ekonomikas ministrijas iniciatīva ir apsveicama no energointensīvo rūpnieku viedokļa, tomēr pagaidām pāragri spriest, vai to varēs realizēt, jo jāņem vēra arī pārējo sektoru intereses.