Apstrādes rūpniecība pagaidām sekmīgi izvairījusies no ģeopolitisko notikumu negatīvās ietekmes

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms 2014. gada jūlijā pieauga par 1.2% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu nozares saražotās produkcijas apjoms turpināja samazināties – par 2.6%.

Gada griezumā jūlijā lielas izmaiņas apakšnozaru izaugsmē nav notikušas. Joprojām apstrādes rūpniecības izaugsmi pozitīvi ietekmē pozitīvi gada pieauguma tempi pārtikas ražošanā (+3.3%), kokrūpniecībā (+12.3%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (+54.5%), kā arī ķīmisko vielu ražošanā (+21.9%). Tikmēr būtiski negatīvi gada pieauguma tempi saglabājās apģērbu ražošanā (-20.4%), iekārtu un mehānismu ražošanā (-20.0%), kā arī iekārtu un ierīču uzstādīšanā un remontā. Tāpat, spriežot pēc publiski pieejamajiem uzņēmumu finanšu pārskatiem, arī farmācijas un citu transportlīdzekļu ražošanas nozarēs pieaugumi varētu būt negatīvi (oficiāli dati nav pieejami konfidencialitātes nosacījumu dēļ). Patīkami, ka pēc ilgāka pārtraukuma pozitīvi pieauguma tempi vērojami elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē (+4.9%).

Neapšaubāmi - pēdējā mēneša galvenais notikums, kas saistīts ar Latvijas apstrādes rūpniecības nozari, ir Krievijas ieviestās ekonomiskās sankcijas. Uzreiz jāteic, ka, pretēji sākotnēji masu medijos izskanējušām ziņām, sankciju saraksts ir izteikti selektīvs – tās skar precīzi definētus produktus (kā piens, siers, atsevišķi augļi un dārzeņi). Tādējādi preču aptvērums, ko skar sankcijas, ir mazs, un kopumā minēto sankciju tiešā ietekme uz Latvijas preču eksportu no makroekonomiskā aspekta ir visai maza. Piemēram, 2013. gadā uz Krieviju sankcionētās preces tika eksportētas par 53 miljoniem eiro, kas veidoja vien 0.5% no Latvijas kopējā preču eksporta.

Atsevišķiem produktiem salīdzinoši ātri var atrast noieta tirgus citur, bet pārorientēšanās būs sarežģīta – ar sankcijām saskaras arī pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis, kas nozīmē, ka citos potenciālajos noieta tirgus pašlaik vērojams konkurences saasinājums. Tajā pašā laikā, lai arī līdz šim izziņoto sankciju makroekonomiskā ietekme ir visai ierobežota, neapšaubāmi, tā būs būtiska atsevišķiem uzņēmumiem. Sankcijām pakļauto preču eksportētāju sarakstā ir vien daži uzņēmumi ar realizācijas apjomiem Krievijā virs 2 miljoniem eiro, turklāt nevienam no šiem uzņēmumiem šis nav galvenais realizācijas tirgus. Tomēr starp uzņēmumiem ar apgrozījumu zem 2 miljoniem eiro gan ir atrodami tādi, kuru realizācijas īpatsvars Krievijā ir ļoti augsts. Tādējādi šiem uzņēmumiem patlaban ir salīdzinoši augsta maksātnespējas riska pakāpe. Vienlaicīgi valdības rīcība ir bijusi operatīva un dažu nedēļu laikā pēc sankciju ieviešanas ir izstrādāti konkrēti instrumenti (nodokļu brīvdienas, atbalsts piena ražotājiem, kredītbrīvdienas u.c.), ar kuru palīdzību tiks mēģināts mazināt Krievijas ekonomisko sankciju negatīvās sekas.

Attiecībā uz sankcijām jāmin vēl viens aspekts. Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumi vienmēr ir bijuši elastīgi un spējīgi manevrēt vissarežģītākajos ekonomiskās konjunktūras apstākļos. To pierāda iepriekšējās krīzes, attiecību saasinājumi ar Krieviju utt. Tāpēc nešaubos, ka arī šoreiz Latvijas rūpnieki būs pietiekami kreatīvi, ne tikai izmantojot visus savā rīcībā esošos instrumentus, lai iekarotu jaunus realizācijas tirgus, bet arī meklējot veidus, kā tomēr saglabāt pozīcijas un realizēt savu produkciju Krievijā.

Interesanti, ka Eiropas Komisijas apkopotie noskaņojuma rādītāji par augustu ir uztvēruši patērētāju bažas par nākotni (masu medijos Krievijas sankciju izziņošanas brīdī bija daudz spekulāciju par to iespējamo negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību), bet rūpnieku redzējums par nākotni nemaz nav būtiski pasliktinājies (tas ir vien nedaudz zem pēdējā pusotra gada vidējā līmeņa). Tas vien norāda uz to, ko minēju iepriekš – līdz šim izziņotās sankcijas ir selektīvas, t.i., skar salīdzinoši mazu daļu no kopējā produktu aptvēruma, kas tiek eksportēts uz Krieviju. Tomēr jebkāds nopietns sankciju saraksta paplašinājums turpmāk jau daudz būtiskāk ietekmēt Latvijas tautsaimniecību.

Nedaudz negatīvi pārsteidza eiro zonas vājie ekonomiskie rādītāji 2014. gada 2. ceturksnī. Vairākās valstīs iekšzemes kopprodukta ceturkšņa pieaugums atkal atgriezās negatīvajā teritorijā (lai arī dažās valstīs tas skaidrojams ar negatīvu laikapstākļu efektu). Arī pirmo pieejamo ekonomiskās konjunktūras apsekojumu dati norāda uz to, ka valstīs, kuru ekonomiskā saikne ar Krieviju un Ukraini nemaz nav tik būtiska, pārliecības līmenis par nākotnes ekonomisko attīstību tomēr ir būtiski pasliktinājies. Šie apstākļi var palēnināt iepriekš prognozēto eiro zonas atkopšanās procesu.

Tieši pārliecības līmenis par procesiem nākotnē ir tas, kas var radīt lielākās problēmas arī Latvijā. Sankciju tiešā ietekme ir maza, tomēr radītais negatīvais emocionālais fons būtiski ietekmē visu ekonomikas dalībnieku rīcību. Mājsaimniecības var izvēlēties mazāk tērēt, vairāk uzkrāt, bet rūpnieki var atlikt uz tālāku nākotni savus investīciju projektus. Investīciju atlikšana pašlaik ir ļoti nevēlams efekts, jo jau ilgstoši investīciju aktivitāte ir bijusi zema un jaunu investīciju neesamība negatīvi ietekmēs tautsaimniecības vidēja un ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.